ĪSUMĀ:
- Augstskolas dalīs četros tipos.
- Būs būtiskas izmaiņas augstskolu pārvaldībā - tiks veidotas augstskolu padomes.
- Jau iepriekš tika atcelts kritērijs, ka universitātē jābūt vismaz 4000 studējošo.
- Deputāti diskutēja par augstskolu autonomiju, kā arī aicināja rast papildu finansējumu.
- Bijusī ministre norādīja, ka reforma liks "sistēmai paskatīties uz sevi no malas".
Diskusijā norāda uz finansējuma nepieciešamību
52 deputāti balsoja par reformu, divi deputāti bija pret, savukārt atturējās 26 deputāti.
Deputāts Jānis Vucāns (Zaļo un Zemnieku savienība) debatēs reformas virzību līdz trešajam lasījumam nosauca par vardes vārīšanas efektu. Pēc viņa teiktā, ja vardi ieliek karstā ūdenī, tā izlec ārā, bet, ja to sāk vārīt vēsā ūdenī, tā pamazām izvārās. Tādējādi, ja likuma grozījumi būtu spiesti ar spēku, tie līdz trešajam lasījumam netiktu.
Atbildīgās komisijas vadītājam Arvilam Ašeradenam ("Jaunā Vienotība") meklējot kompromisu un papildinot augstskolu tipoloģiju ar lietišķajām universitātēm, varēja "panākt vardes vārīšanas" efektu.
Vucāns cer, ka tipoloģija spēs novērst kļūdas, kas bijušas iepriekš, kā arī tās, kas radušās, jo akreditācijas process nav bijis gana stingrs.
Ašeradens uzsvēra, ka komisijas deputāti, kā arī konsultanti strādāja papildu stundas, lai uzlabotu likumprojektu. Arī pati nozare iesaistījās ar viedokli. Viņš norādījis, ka augstākās izglītības jomā ir nepieciešamas pārmaiņas un uz to skaidri norāda arī darba tirgus. "Mums ir jānodrošina augstskolām dinamiskākas attīstības iespējas, un reformai ir jābūt ar konkrētu mērķi – stratēģisku virzību uz izcilību. Mēs pilnīgi noteikti gribam redzēt Latvijas universitātes kā līdzvērtīgas konkurentes Baltijas un citu Eiropas valstu universitātēm," iepriekš izteicās Ašeradens.
Uz trešo lasījumu bija iesniegts 271 priekšlikums, bet likumprojekta izskatīšana bija raita.
Vucāns, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Evija Papule diskusiju laikā uzsvēra, ka augstākajām izglītības iestādēm jābūt lielākai autonomijai, kā arī uzstāja uz studentu iesaisti padomēs, kuras pieņems lēmumus. Tika diskutēts arī par to, ka reformā trūkst sadaļas par augstskolu reformēšanai un attīstībai nepieciešamo papildu finansējumu. Viņu priekšlikumi netika apstiprināti. Daļēji tik atbalstīti tādi priekšlikumi, kuri bija izskatīti komisijā un iekļauti pašas komisijas priekšlikumos.
Vucāns un Papule priecājās par kompromisiem komisijas darbā, kā arī rezultātā, bet uzsvēra, ka bez papildu finansējuma tam nav nozīmes. Vucāns izteicās, ka tad tas ir "tukšs šāviens".
"Tātad ja Ministru kabinets pasaka noteiktām valsts augstskolām, kāda ir to stratēģiskā specializācija, tad ideja bija, ka vajadzīgs papildu finansējums. Turklāt jāņem vērā, ka augstāko izglītību Latvijā aizvien nefinansē likumā noteikto spēkā esošo prasību apjomā. Tāpēc mēs priecātos, ja likums garantētu arī papildu atbalstu, sasaistot augstāko izglītību ar pētniecību, ar devumu tautsaimniecībai, lai augstskolas arī šajā reformu laikā justos drošākas, ka dibinātājs, šajā gadījumā Ministru kabinets, tās atbalstīs, tai skaitā finanšu jomā.
Vēlreiz atkārtoju, zinot, ka augstākajai izglītībai ir piešķirts tik mazs finansējums, grūti to atzīt par pietiekamu normālas darbības nodrošināšanai," izteicās Papule.
Arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka reformas mērķi nav sasniedzami bez papildu finansējuma. "Viss, ko mēs saņemsim bez finansējuma, būs 100 padomes locekļi par 3 miljoniem eiro gadā," izteicās Dombrovskis. Viņš neuzskata, ka paredzētie eksperti, kuri strādās jaunajās padomēs, spēs palielināt Latvijas augstāko izglītības iestāžu konkurētspēju.
Bijusī izglītības un zinātnes ministre, Saeimas deputāte Ilga Šuplinska uzsvēra, ka reforma pilnīgi noteikti nav tukšs šāviens. "Sistēma ir spiesta paskatīties uz sevi no malas," reformu raksturoja Šuplinska. Viņa norādīja uz saviem novērojumiem, ka Latvija mazāk iestājas par tiem, kuriem izdodas, bet vairāk pievēršas tiem, kuriem ir grūtības. To vajadzētu mainīt, pārvērtējot augstskolu stratēģisko specializāciju.
Šuplinska arī runāja par reģionālajām augstskolām, norādot, ka svarīga nav atrašanās vieta, bet tas, cik spēcīga ir augstskola.
Šuplinska piebilda, ka Latvijai būs pieejama nauda no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas noteikti būs pieejama arī izglītībai un zinātnei.
Viņa pauda cerību, ka tām augstākās izglītības pārvaldes komandām, kas seko līdzi pasaules notikumiem, reforma ļaus veikt nepieciešamo izrāvienu. Viņa izcēla ne tikai finanšu, bet arī ideju plūsmu, kas nāks par labu Latvijas un Eiropas attīstībai. Šuplinska izcēla tādas nozares kā materiālzinātne, biomedicīna, informācijas tehnoloģijas. Viņa novēlēja spēcīgajiem turpināt iesākto, lai panāktu to, ka uz Latviju skatās kā uz spēcīgu spēlētāju.
Ko paredz reforma
Reforma paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp iedalīt augstskolas tipos – zinātnes universitātēs, mākslu un kultūras universitātēs, lietišķo zinātņu universitātēs, kā arī lietišķo zinātņu augstskolās.
Katra tipa augstskolai būs jāizpilda dažādi kritēriji. Zinātnes universitātēm būs jāīsteno vismaz trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas un izglītības iestādē vismaz 65% akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam.
Savukārt mākslu un kultūras universitātes īstenos bakalaura un maģistra studiju programmas, kā arī profesionālā doktora studiju programmas mākslās. Zinātnes doktora studiju programmas varēs veidot, ja konkrētajā studiju virzienā uzrādīti starptautiska līmeņa prasībām atbilstoši pētniecības rezultāti vai arī veidotas kopīgas doktora studiju programmas ar citu partnerinstitūciju. Vismaz 70% studējošo būs jāstudē māksla. Savukārt vismaz 40% vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam vai profesionālajam grādam mākslās, tostarp vismaz 25% jābūt zinātnes doktora grādam un vismaz 20% akadēmiskā personāla jābūt nacionālā un starptautiskā līmenī atzītiem māksliniekiem.
Lietišķo zinātņu universitātes, kā arī augstskolas īstenos bakalaura un maģistra līmeņa programmas. Zinātnes doktora studiju programmas varēs veidot, ja konkrētajā studiju virzienā būs uzrādīts starptautiska līmeņa prasībām atbilstoši pētniecības rezultāti vai arī programmas tiks veidotas sadarbībā ar citu partnerinstitūciju. Universitātei jāīsteno studiju programmas vismaz divos studiju virzienos, bet augstskolai – vismaz vienā. Universitātē vismaz 60% vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam, savukārt augstskolā – vismaz 50%.
Deputāte Papule debatēs aicināja neaizmirst par koledžām, par kuru likteni paredzēts lemt vēlāk. Arī deputāts Vucāns atgādināja, ka koledžu jautājumu uzdots risināt Izglītības un zinātnes ministrijai. Pēc Vucāna teiktā, koledžas gribēja no augstākās izglītības pārvirzīt uz profesionālo izglītību.
Iepriekš zinātnes universitātēm tika paredzēts vēl kāds kritērijs – jābūt vismaz 4000 studējošo. Šāds kritērijs augstskolas neapmierināja. Taču tad pēc Izglītības ministrijas priekšlikuma no tā atteicās.
Debatēs Saeimā vairāki deputāti atzinīgi izteicās par kritērija atmešanu. Deputāts Edgars Kucins ("Saskaņa") uzsvēra, ka tas bijis nozīmīgi, lai Daugavpilī un Latgalē saglabātos augstākās izglītības iestāde, citādi no turienes aizplūstu jauni cilvēki.
Deputāte Papule norādīja arī uz Liepājas un Daugavpils studentu izteikto protestu, kas sasniedza dzirdīgas ausis atbildīgajā ministrijā.
Augstskolām trīs gadu laikā, kopš uzsākta studiju programmu īstenošana, būs jānodrošina atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem, pretējā gadījumā Izglītības kvalitātes valsts dienests lems par augstskolas izslēgšanu no Augstskolu reģistra. Kā norādīts anotācijā, Izglītības un zinātnes ministrija veido izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas sekos arī atbilstības kritērijiem, un tajā būs iestrādāta arī agrīnās brīdināšanas sistēma. Grozījumi arī precizē jautājumu par valsts augstskolu reorganizācijas kārtību, norādot iespējamos strukturālos risinājumus.
Izmaiņas paredz, ka dibinātājs noteiks augstskolas stratēģisko specializāciju. Tā kalpos par pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai, nosakot primāri attīstāmās zinātnes nozares un studiju virzienus. Lai nodrošinātu efektīvu publisko resursu pārvaldību un investīcijas, valsts dibinātām augstskolām būs jāizvairās no nepamatotas jomu dublēšanās.
Būtiskākās pārmaiņas sagaidāmas augstskolu pārvaldībā, jo paredzēts izveidot augstskolu padomes. Padome būs koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Tāpat padomei jānodrošina valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.
Padomju locekļu skaits atšķirsies dažādu tipu augstskolās.
Sastāvu veidos gan pašas augstskolas senāta atlasīti pārstāvji, gan valdības veidotā procedūrā atlasīti industrijas un sabiedrības pārstāvji, gan Valsts prezidenta nominēts pārstāvis. Saeimā atbalstu neguva priekšlikums, ka padomē tiek iekļauts studējošo pārstāvis.
Likumprojekts nosaka politiskās atdzišanas periodu padomes locekļiem – tie pēdējo 12 mēnešu laikā nedrīkst būt bijuši Saeimas deputāti, Ministru kabineta locekļi vai parlamentārie sekretāri.
Plānots, ka grozījumi Augstskolu likumā stāsies spēkā šā gada 16. augustā.
KONTEKSTS:
Aptuveni pirms gada valdība atbalstīja Augstskolu likuma grozījuma projektu, kurš paredz mainīt augstskolu iekšējo pārvaldību. Jau tolaik nozare iebilda pret grozījumiem, uzskatot tos par sasteigtiem. Gadu vēlāk grozījumi trešajā lasījumā atbalstīti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Augstākās izglītības iestādes un šo iestāžu organizācijas ar reformu nav mierā – likuma grozījumi nerisinot pašas būtiskākās problēmas.
