Apjomīgus grozījumus banku, kā arī to uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas – darbību regulējošajos un vairākos citos likumos valdības un Saeimas politiķi pieteikuši kā „finanšu sistēmas kapitālo remontu”. Spriežot pēc ceturtdien, 13. jūnijā, Saeimā lemtā, šis remonts nav iespējams, nemainot pašreizējo FKTK iecelšanas kārtību un atstājot amatā pašreizējo komisijas vadību.
Grozījumi paredz FKTK jaunus pienākumus cīņā ar naudas atmazgāšanu un citu FKTK padomes iecelšanas kārtību. Ar izmaiņām cer novērst iespēju Latvijas finanšu sektoru izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai.
Plāno mainīt FKTK vadību
Tāpat izmaiņas paredz līdzšinējās FKTK vadības pakāpenisku nomaiņu.
Tostarp paredzētas kompensācijas par amata atstāšanu: ja FKTK vadītājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz 1. augustam, viņiem izmaksās kompensāciju - 80% no gada algas. Kompensāciju izmaksā no FKTK budžeta.
Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) šo kompensāciju sauc par pārlieku dāsnu: „FKTK vadībai regulējums paredz, ka divus gadus nedrīkst strādāt nozarē un uzņēmumos, par kuriem ir pieņemti lēmumi. Tā ir normāla prakse – kompensāciju piedāvāt. Kas nav normāli, ir tas, ka šeit ir izņēmuma gadījums. Vispārējā kārtība paredz 50%, bet šajā gadījumā, ja viņi pasteigsies un labprātīgi aizies – 80%. Tas ir, maigi izsakoties, nepiedienīgs piedāvājums.”
Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”) neslēpj, ka konkrētās likuma normas tapušas tieši Putniņa dēļ: „Zināmā mērā, protams, nav labi, ja vienam cilvēkam tiek rakstīti likumi. Tajā pašā laikā ir jābūt regulējumam, kur parlamentārā valstī parlaments var rīkoties, kad tas ir nepieciešams valsts interesēs.”
Savukārt vaicāts par citiem pašreizējiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem, kuri drīzumā zaudēs vietas padomē, Bondars teica: „Visi varēs pieteikties uz jauno FKTK padomi, uz konkursu.”
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš trešdien, 12. jūnijā, izplatītā paziņojumā norādījis, ka likuma grozījumos paredzētās izmaiņas FKTK pārvaldes modelī ir gatavošanās „FKTK vadības nomaiņai bez jebkāda argumentēta pamatojuma un profesionāla iestādes darba izvērtējuma”. Viņaprāt, tās uzskatāmas par politisku iejaukšanos iestādes darbā.
Piecu vietā trīs vadītāji
Saskaņā ar likuma grozījumiem FKTK priekšsēdētāja amata pretendents Ministru kabinetam apstiprināšanai Saeimā jāizvirza līdz 1. oktobrim un līdzšinējais komisijas vadītājs savus amata pienākumus pilda līdz jauna priekšsēdētāja apstiprināšanai vai līdz brīdim, kad Saeima viņu ir atbrīvojusi no amata.
Precizēta kārtība, kādā FKTK priekšsēdētāju vai padomes locekli var atbrīvot no amata pirms noteiktā termiņa. Komisijas padomes locekli varēs atstādināt pēc 34 Saeimas deputātu ierosinājuma, kā arī, ja, piemēram, būs anulēta pieeja valsts noslēpumam vai pazemināta tā kategorija.
Turpmāk FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā. FKTK padomes locekļus turpmāk meklēs atklātā konkursā. Viņus iecels ar Saeimas balsojumu uz pieciem gadiem. Tagad Saeima ieceļ tikai priekšsēdētāju un vietnieku pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra ieteikuma, bet pārējos padomes locekļus pēc tam ieceļ FKTK padomes priekšsēdētājs.
Viena un tā pati persona par FKTK priekšsēdētāju vai padomes locekli varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Tāpat trešajā pieņemti grozījumi likumā par valsts noslēpumu, paredzot, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai ir arī FKTK padomes locekļiem. Izmaiņu mērķis ir noteikt tiesības FKTK padomes locekļiem iegūt pilnvērtīgu informāciju uzdevumu veikšanai, ņemot vērā finanšu sektora lomu valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai.
Arī noteikts, ka par FKTK priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona, kura atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Savukārt, ja ir stājies spēkā galīgais nolēmums par pieejai valsts noslēpumam anulēšanu, tas ir pamats priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata pirms noteiktā termiņa.
KONTEKSTS:
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pieteicis “kapitālo remontu” finanšu sektora uzraudzībā, un pēc viņa rīkojuma Finanšu ministrija sagatavoja grozījumus FKTK likumā. Pašā banku uzraugā grozījumus gan kritizēja.
