ĪSUMĀ:
- Saeimā pieņemts Sabiedrisko mediju likums, pie kura tika strādāts vairākus gadus.
- Sabiedrisko mediju padomē būs trīs cilvēki: vienu izvirzīs Saeima, vienu - prezidents un vienu - nevalstiskās organizācijas.
- Sabiedrisko mediju galveno redaktoru izvirzīs valde un apstiprinās padome (pretēji mediju ekspertu ieteiktajam).
- Sabiedriskajiem medijiem būs jāparedz stabils finansējums, bet vēl jāizdomā - kā.
- Sabiedriskajos medijos vairs nebūs reklāmu.
- Tiks izveidots arī ombuda amats.
- Saeimā asas debates par to, vai jāatstāj televīzijā saturs krievu valodā.
- Paredzēts, ka krievu valodā saturu veidos interneta platformai.
- Beitnere-Le Galla izraisa sašutumu ar izteicienu, ka Latvijā nav krievu intelektuāļu.
Jaunais likums nosaka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
Likumā noteikts, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder valstij.
Savukārt jaunizveidotā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja.
Plānots, ka SEPLP sastāvā būs trīs locekļi. Vienu no tiem izvirzīs Valsts prezidents, vienu – Saeima, bet vēl vienu – Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome.
Likuma projektā noteiktas vairākas prasības, kurām jāatbilst personai, lai ieņemtu attiecīgo amatu, piemēram, persona nevarēs būt politiskās partijas vai partiju apvienības izveidotas lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas loceklis, kā arī politiskās partijas biedrs. Paredzēts, ka SEPLP locekļus varēs apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Savukārt padomes priekšsēdētāju locekļi no sava vidus ievēlēs uz vienu gadu.
Redaktora iecelšana
Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdē būs ne vairāk kā trīs valdes locekļi, kurus ievēlēs SEPLP.
Plānots, ka valdes locekļi nebūs tiesīgi izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedrisko mediju redakcionālos lēmumus.
Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu būs atbildīgs sabiedriskā medija galvenais redaktors.
Redaktora amata kandidātu izvirzīs valde, bet uz pieciem gadiem amatā ievēlēs SEPLP.
Diskusijās plaši tika spriests par to, kam jāieceļ sabiedrisko mediju galvenais redaktors – valdei vai padomei. Deputāte Vita Anda Tērauda ("Attīstībai/Par!") uzsvēra, ka redaktors jāieceļ valdei, jo tai arī būs jāstrādā kopā ar viņu, kā arī jābūt pārliecībai, ka žurnālisti redaktoram uzticēsies. Ir bažas arī par to, ka padomes iekļaušana procesā varētu nozīmēt iespējamu politisku ietekmi uz redaktora iecelšanu.
Arī opozīcijas deputāts Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) piekrita Tēraudai, sakot, ka sabiedrisko mediju galvenajam redaktoram vajadzētu strādāt vienā komandā ar valdi. Pēc deputāta teiktā, "var paveikties", ka padomes ieceltais redaktors spēj sadarboties, bet var arī nepaveikties.
Deputāte Dagmāra Beitenere-Le Galla savukārt iebilda, ka padomes iesaiste tieši stiprinās sabiedrisko mediju neatkarību. Ja valde iespaidos redaktoru, tad viņš varēs rast sabiedroto SEPLP. Deputāte uzsvēra, ka komisijā domas dalījās, jo tas ir principāli svarīgs jautājums.
Tēraudas priekšlikums netika atbalstīts. Atbildīgās komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš aicināja nenodarboties ar pašsuģestāciju, sakot, ka padome ir kaut kas slikts, bet valde kaut kas labs. Kaimiņš uzsvēra, ka likumprojekts ir fokusēts uz autonomijas un neatkarības nodrošināšanu.
Arī deputāts, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) uzsvēra to pašu: "Tad kāda jēga veidot šo likumprojektu, ja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jau tā pieņemšanas gaitā tiek uzskatīta par bubuli? Likumprojekts galvenajam redaktoram dod dubultu uzticību. Vispirms topošajam galvenajam redaktoram jābauda valdes uzticība, lai viņu vispār izvirzītu uz vēlēšanām, otrkārt, kandidātam jāiegūst padomes uzticība."
Finansējums un reklāmu izbeigšana
Likumā noteikts, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkstēs būt mazāka nekā iepriekšējā gadā.
Viens no pirmajiem jaunās padomes uzdevumiem būs izstrādāt plānu, kā apvienot abus sabiedriskos medijus, un modeli, kā nodrošināt tiem neatkarīgu un adekvātu finansējumu. Jau ziņots, ka piedāvājums to saistīt ar procentdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP) tika noraidīts saknē.
Paredzēts arī aizliegums sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos, tostarp interneta vidē, izvietot visu veidu komerciālos paziņojumus. Šim ierobežojumam noteikti arī vairāki izņēmumi.
Likumā noteikts, ka sešu mēnešu laikā pēc SEPLP izveides tai jāiesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepcija par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu.
"Šim likumprojektam ir kāds liels trūkums – tas nav spējis atrisināt sabiedrisko mediju finansēšanas jautājumu. Likumprojekts atstāj spēkā esošo sistēmu, proti, finansēšanu no gadskārtējā budžeta. Esošā sistēma padara šo finansējumu atkarīgu no politiskiem lēmumiem, līdz ar to ir iespējams ar politiskām vai finansiālām svirām ietekmēt redakcionālās izvēles. To vajag labot," komentēja Tērauda.
Vairs nebūs raidījumu krievu valodā
Diskusijas sēdē izvērtās arī par to, vai sabiedriskajiem medijiem daļa laika jāatvēl raidījumiem svešvalodās. Deputāte Regīna Ločmele ("Saskaņa") bija rosinājusi noteikt, ka medijam obligāti jāatvēl laiks raidījumiem svešvalodās. Vairāki opozīcijas pārstāvji uzsvēra, ka bez raidījumiem krievu valodā sabiedriskajos medijos Latvijas krievvalodīgie var pievērsties Kremļa propagandas kanāliem.
Koalīcijas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) iebilda, ka Igaunijā jau darbojas kanāls krievu valodā, bet tas nav guvis iedzīvotāju interesi. Populārākie tik un tā esot Krievijas kanāli. Deputāte Vita Anda Tērauda klāstīja, ka Latvijā krievu valodā televīzijas programmas nav pārāk veiksmīgas. Tāpēc sabiedrisko mediju plāns ir koncentrēties uz krievu valodas satura veidošanu interneta platformā. Vienlaikus tas paredz likvidēt raidījumus krievu valodā televīzijā.
"Sabiedriskajiem medijiem ir jākalpo visai sabiedrībai. Modernajā pasaulē internets piedāvā brīnišķīgu iespēju, kā to izdarīt daudz plašāk nekā līdz šim, it īpaši, ja mēs saprotam, ka arvien lielāka sabiedrības daļa vairs nepaļaujas uz lineāro apraidi, bet informāciju meklē un saņem tieši internetā. Esošie plāni televīzijā paredz nākotnes fokusu uz sabiedriskā medija sniegumu krievu valodā interneta vidē, bet tas prasīs pārtraukt lineāro apraidi krievu valodā," norādīja Tērauda.
Opozīcijas deputātu sašutumu izraisīja Dagmāras Beitneres-Le Gallas (Jaunā konservatīvā partija) apgalvojums, ka Latvijā nav krievu intelektuāļu.
"Latvijā nav nevienas intelektuālas krievu valodā runājošas personības, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda," sacīja Beitnere-Le Galla.
Deputāte Evija Papule uzsvēra, ka Beitnerei-Le Gallai jāatvainojas, jo viņa aizvainojusi daļu sabiedrības. Arī deputāte Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") aicināja padomāt, nosaucot vairākus krievvalodīgus Latvijas augstākās izglītības iestāžu profesorus. Vienlaikus Ločmeles priekšlikums netika atbalstīts. Atbildīgās komisijas vadītājs Kaimiņš uzsvēra, ka likumā netiek aizliegts atvēlēt laiku raidījumiem svešvalodās.
Ombuda izveide
Jaunā likuma projekts paredz arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda izveidi. Plānots, ka tas pārraudzīs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likuma projektā noteiktajam mērķim un pamatprincipiem, kā arī sabiedrisko mediju ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām.
Tāpat iecerēts, ka ombuds būs tiesīgs ar pamatotu iesniegumu vērsties Saeimā, rosinot SEPLP locekļa vai visas padomes atcelšanu, ja ombuds būs konstatējis, ka padomes locekļa darbība vai bezdarbība rada draudus sabiedriskā medija redakcionālajai neatkarībai.
Ombudu uz pieciem gadiem ievēlēs SEPLP, kandidatūras iepriekš saskaņojot ar sabiedrisko mediju ētikas padomēm.
KONTEKSTS:
Darbs pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekta tika sākts jau 2016. gadā. Septembrī Saeima to atbalstīja 2. lasījumā. Likums pēc atbalstīšanas Saeimas galīgajā lasījumā stāsies spēkā 2021. gadā. Vienlaikus no nākamā gada sabiedriskie mediji izies no reklāmas tirgus, kā īstenošanai nākamā gada valsts budžetā paredzēti vairāk nekā 8 miljoni eiro. Plašas diskusijas jau iepriekš raisīja iecere pieļaut politiķu ietekmi sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – galveno redaktoru izvēlē. LTV un mediju eksperti iepriekš norādīja, ka ir nepieļaujami, ka galveno redaktoru apstiprinātu padome. Padomē divi no trīs locekļiem ir politiski iecelti un tas raisītu bažas par šī cilvēka redakcionālo neatkarību. Šādā veidā iecelts galvenais redaktors varot nonākt konfliktā ar pārējo kolektīvu.
Kaimiņš izteicies, ka likums veido jaunu sabiedrisko mediju uzbūves arhitektūru – tiks sadalītas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas, lai padome nav vienlaicīgi atbildīga gan par naudas, gan uzraudzības jautājumiem.
