Trešdien, 18. decembrī, pēc valdības lūguma sasauktajā ārkārtas sēdē nolēma nodot valdības sagatavoto projektu Budžeta, finanšu un nodokļu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par to nobalsoja 50, pret - 45 deputāti.
Likumprojekts paredz Rīgas pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju, kuru vadīs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics, viņa vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet pagaidu administrācijas loceklis - Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.
Savukārt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas paredzēts rīkot “pirmajā sestdienā, kas iestājas pēc diviem mēnešiem pēc šā likuma spēkā stāšanās”.
Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) Saeimas sēdē, aicinot atbalstīt projekta nodošanu komisijai, norādīja, ka lielākās Latvijas pašvaldības atlaišana ir ārkārtas notikums, likumos ir noteikta augsta latiņa pašvaldības atlaišanai, un cerams, ka šādi gadījumi būs reti, bet diemžēl par to ir jālemj.
Šī dome ne tikai rīkojusies nelikumīgi, bet arī grāvusi iedzīvotāju ticību pašvaldības spējai strādāt likumīgi un iedzīvotāju interesēs, sacīja Pavļuts.
“Saskaņas” deputāts Vjačeslavs Dombrovskis savukārt pauda, ka šis stāsts nav par to, vai Rīgas dome ir laba, vai slikta, bet par vērtībām un to, vai līdzekļi attaisno mērķus. Viņš sacīja, ka domi ievēlēja rīdzinieki vēlēšanās, un tagad šo vēlēšanu zaudētāji grib atlaist domi. Bet atkritumu krīze, pēc viņa teiktā, ir mākslīgi radīta un pastāv tikai dažu politiķu galvās.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) iepriekš skaidroja, ka Rīgas pašvaldība ilgstoši pieļāvusi būtiskus pārkāpumus, neizveidojot likumam atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas kārtību un nepieņemot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus. Saskaņā ar 2012. gada Satversmes tiesas spriedumu pašvaldībām ir pienākums noteiktā kārtībā organizēt atkritumu apsaimniekošanu, bet Rīga to nav izdarījusi līdz pat šim brīdim, un pašvaldības nespēja tikt galā ar savām funkcijām ir pietiekams pamats domes atlaišanai.
Rātsnama vadība par valdības izšķiršanos patriekt domi runā izvairīgi, vien atkārtojot, ka atlaišanai nav iemesla, jo pašlaik nekādu problēmu atkritumu apsaimniekošanas lietās nav.
Savukārt pozitīvu balsojumu par likumprojekta nodošanu Budžeta komisijai izdevās nodrošināt knapi, ar vienu izšķirīgo balsi. To atbalstīja deputāts Aldis Blumbergs pretēji pārējiem koalīcijā ietilpstošās KPV LV frakcijas kolēģiem. Līdz ar to par to nobalsoja 50 deputāti, bet pret bija 45. Balsojumu skaidroja deputāts Blumbergs.
"Es kā jurists uzskatu, ka Rīgas dome atkārtoti nepilda likuma prasības. Attiecīgi par to, ka es balsošu šādi, frakcijai darīju zināmu jau iepriekš gan frakcijai, gan citiem medijiem. Tas nav nekāds pārsteigums. Mums frakcijā balsojumi bieži atšķiras, ja atceraties, piemēram, par partiju finansējumu. Mūsu frakcijā tas ir ļoti iespējams," teica Blumbergs.
Pārējie KPV LV frakcijas deputāti balsojuši pret un dēvē Rīgas domes atlaišanu par četru koalīcijas partiju nedemokrātisku untumu. Vienlaikus šīsdienas balsojums par Rīgas domes atlaišanas likumprojekta virzību atspoguļoja arī iespējamo vairāku partiju plānu kopīgam startam Rīgas domes vēlēšanās. Latvijas Radio jau vēstījis, ka kopīgs kandidātu saraksts varētu būt Jaunajai Vienotībai, Nacionālajai apvienībai un Jaunajai Konservatīvajai partijai. To nenoliedz JV Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība").
"Sarunas par kopīgiem sarakstiem jau ir sākušās. Tās nekādā gadījumā nav ne beigu, ne vidus stadijā. Pirmkārt, jāpieņem likums par domes atlaišanu. Bet, jā, es domāju, ka šī būs pirmā reize, kad atbilstoši sabiedrības pieprasījumam būs kopīgs latvisko partiju saraksts. Es diezgan droši varu teikt, ka Jaunā Vienotība strādā pie tāda saraksta, kurā apvienotos divu vai trīs partiju kandidāti. Ļoti iespējams, ar Nacionālo apvienību un Jauno Konservatīvo partiju. Bet šīs sarunas vēl ir pašā sākumā," tā Latkovskis.
Paredzams, ka Budžeta komisija Rīgas domes atlaišanas likumprojektu pirmajā lasījumā virzīs jau ceturtdien, dodot iespēju otrajā lasījumā iesniegt priekšlikumus līdz 3. janvārim. Likumprojektu paredzēts pieņemt 16. janvārī. “Plāns ir rīt [ceturtdien, 19. decembrī] plkst.10.30 sākt pirmajā Saeimas pārtraukumā. Un skatīt šo jautājumu pārtraukumos līdz brīdim, kamēr to jautājumu izskatīs. Mēs uzaicināsim gan Burova kungu, gan pašvaldības savienību, gan CVK, gan ministru Pūci un vēl uzaicināmie būs," pauda Saeimas Budžeta un finanšu komisiju vadītājs, apvienības “Attīstībai/Par!” loceklis Mārtiņš Bondars.
KONTEKSTS:
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Padome lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, kuru decembrī pagarināja vēlreiz – līdz marta vidum.
Dome arī apstiprināja jaunus saistošos noteikumus, taču VARAM tos nesaskaņoja. Savukārt jaunu iepirkumu par atkritumu apsaimniekošanu dome izsludināja tikai novembra beigās.
Decembrī VARAM secināja, ka dome ilgstoši netiek galā ar saviem pienākumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpēc ir pamats pašvaldības atlaišanai. Paredzēts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks pēc diviem mēnešiem no dienas, kad stāsies spēkā likums par pašvaldības atlaišanu. Visticamāk, vēlēšanas rīkos martā, un to izmaksas lēstas ap 1,5 miljonu eiro.
