Grozījumu nodošanu komisijām atbalstīja, 70 deputātiem balsojot par, 15 pret un diviem atturoties.
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāte Inga Bite izteicās, ka grozījumi ir sasteigti un tiek meklēti iemesli noraidīt LRA iniciatīvu par valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu. Viņai piekrita "Vienotības" frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri. Viņš norādīja, ka "Vienotības" deputāti balso pret grozījumu nodošanu komisijām.
Deputāts Gunārs Kūtris uzsvēra, ka atklātā prezidenta ievēlēšana tik un tā ļautu partijām savā starpā sarunāt un manipulēt ar rezultātiem, tādēļ prezidentu vajadzētu ļaut ievēlēt tautai.
Kūtris uzdeva retorisku jautājumu: "Saeimu tauta ievēl droši, bet prezidentu ne?".
Diskusijas par tautas vēlētu prezidentu turpinājās arī debatēs par citiem Satversmes grozījumiem, kas paredz parlamentam prezidentu ievēlēt atklātās, nevis slēgtās vēlēšanās, kā tas ir pašlaik.
Deputāts Valdis Kalnozols (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) uzsvēra, ka balsot par atklātu prezidenta ievēlēšanu būtu solis atpakaļ. Viņaprāt, vēlēšanas tad notiktu ar "mediju informatīvu atbalstu", iebalsojot to, par kuru visvairāk rakstīs. Viņam piebalsoja Līga Kozlovska (ZZS), sakot, ka tautas vēlēts prezidents ir demokrātijas vistiešākā forma. Jānis Vucāns (ZZS) atturējās komentēt kolēģu iesniegtos grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, bet norādīja, ka atklātās prezidenta vēlēšanās pēc būtības tiek grauta demokrātija, jo tauta ir uzticējusies deputātiem, tos ievēlot.
Vucāns esot daudz domājis par šo jautājumu un ieklausījies Augstākās tiesas pirmā priekšsēdētāja Gvido Zemrībo viedoklī - atklāta prezidenta ievēlēšana ir pret demokrātiju kā tādu.
Savukārt Edvards Smiltēns (LRA) uzsvēra, ka atklāta prezidenta ievēlēšana nepieciešama, lai tauta varētu uzticēties deputātiem. "Daudzi runā par to, ka jāuzticas tautai [ļaujot tai vēlēt prezidentu]. Bet vajadzētu nodrošināt to, ka tauta var uzticēties jums pašiem," teica Smiltēns.
Tautas vēlēta prezidenta atbalstītāji uzskata, ka tieši Satversmes grozījumi, kas paredz atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas, ir mēģinājums nepieļaut diskusiju par valsts galvas ievēlēšanu vispārējās vēlēšanās.
"Saskaņas" deputāte Jūlija Stepaņenko pauda: "Tautas vēlēta prezidenta iniciatīva atgriezīs sabiedrībai interesi par politiku un pārliecību, ka tauta ir noteicēja savā valstī. Es uzskatu, ka tautai ir daudz vairāk jāpiedalās politikā, jo politiski aktīva tauta nozīmē politiski izglītotu tautu."
Deputātu vidū ir arī tādi, kas uzsver, ka priekšvēlēšanu laiks nav īstais brīdis sakaitētām diskusijām par izmaiņām Satversmē. Viens no viņiem ir Ringolds Balodis (Nacionālā apvienība), kurš šajā Saeimā vadīja darba grupu, kas ilgāku laiku analizēja iespējamas izmaiņas Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā.
"Satversmi nedrīkst grozīt tādā ātrā tempā, kā mēs to darām. Tas ir amorāli," uzsvēra Balodis.
Pēc diskusijām Saeima 2.lasījumā atbalstīja arī grozījumus Satversmē par atklātām prezidenta vēlēšanām. Smiltēns aicināja sekot līdzi tam, vai 26.septembrī visi deputāti ieradīsies uz Juridiskās komisijas sēdi, lai balsotu par likumprojekta virzīšanu galīgajam lasījumam. Pēdējais datums, kad 12. Saeima grozījumus varētu apstiprināt, ir 4.oktobrī.
KONTEKSTS:
Satversmē noteikto Valsts prezidenta ievēlēšanas modeli un pilnvaru apjomu vairākkārt mēģināja pārskatīt gan pirmajā neatkarības laikā, gan pēc neatkarības atjaunošanas, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēl tauta, nevis Saeima.
Aizvadītajā nedēļā Saeimas Juridiskā komisija deputātu kvoruma dēļ nevirzīja uz priekšu Satversmes grozījumus par atklātām prezidenta vēlēšanām, jo uz sēdi bija ieradušies tikai četri no 10 deputātiem.
Drīz pēc tam Saeimā tika iesniegti Satversmes grozījumi par tautas vēlētu prezidentu. Tos sagatavojis Kalnozols, kurš noliedz, ka nācis klajā ar šādu iniciatīvu, lai nepieļautu grozījumu pieņemšanu par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā. Latvijas Televīzijas veiktajā politiķu aptaujā pret šo ieceri stingri iestājas vien “Vienotība”.
Līdz šim Saeimā bijušas iesniegtas vairākas iniciatīvas par tautas vēlētu prezidentu, bet vēl nekad grozījumi nav tikuši līdz izvērtēšanai komisijās.
