Iniciatīva par tā sauktā Uzvaras parka pieminekļa demontāžu pavasarī savāca nepieciešamos 10 tūkstošus iedzīvotāju parakstu, lai to izskatītu Saeima. Tās autors Uģis Polis uzskata, ka lielai daļai tautas šis piemineklis asociējas ar padomju okupāciju un represijām pret latviešu tautu. Tomēr traucēklis ir starp Latviju un Krieviju noslēgtā vienošanās par starpvalstu memoriālo būvju aizsardzību.
„Vai Uzvaras parka piemineklis ir memoriāla būve – tas ir diskutabls jautājums. Šāda veida būves tiek demontētas arī Ukrainā un Krievijā, nesaskaroties ar kaut kādām starptautiskām sankcijām. Es piedāvāju divus scenārijus. Viens ir ar kontrolētu spridzināšanu, kā tas notika ar Skrundas lokatoru. Otrs ir noslēgt līgumu ar kādu celtniecības kompāniju, kas nodarbojas ar liela izmēra demontāžas darbiem” sacīja Polis.
Sēdē tās dalībnieki tomēr secināja, ka
pieminekļa demontāža nav iespējama starptautiskās vienošanās dēļ.
Konkrēts aizsargājamo būvju saraksts gan šim līgumam nav pievienots. Ārlietu komisijas pārstāvji ir pārliecināti, ka tieši šī iemesla dēļ ir iespējams no pieminekļa atbrīvoties pavisam.
Tomēr Ārlietu ministrijā apgalvoja, ka, neskatoties uz to, ir skaidri saprotams, ka šī vienošanās attiecas uz Uzvaras parka pieminekli. „Es uzskatu, ka pastāv iespēja Latvijas valstij – mums – paust attieksmi pret šo pieminekli, nepārkāpjot mūsu starptautiskās saistības. Šeit ir dažādi viedokļi. Es tagad nodarbošos ar interpretāciju – izvietojot kādus paskaidrojošus materiālus par to, kas ir okupācija, kādas ir okupācijas sekas. Bet būtībā šo pieminekli neaizskarot un darot zināmu mūsu attieksmi pret šo objektu,” skaidroja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Atis Lots.
Saeimas komisijas sēdē minēti vairāki varianti, kā Uzvaras laukumu, pieminekli un tā koncepciju mainīt. Piemēram, komisijas deputāte un arhitekte Inguna Rībena ieteica noņemt piemiņas vietā attēlotos Sarkanās armijas karavīrus ar kalašņikoviem rokās. Vēl klātesošie ieteica laukumā izveidot koncertzāli vai okupācijas muzeju.
Par citu alternatīvu meklēšanu nojaukšanas vietā visi bija vienisprātis.
„Jautājums par veidola saglabāšanu ir apspriežams, un tādu politisku lēmumu arī, manuprāt, komisija var pieņemt. Tajā pašā laikā ir jāpatur prātā, ka šī zeme, uz kuras atrodas piemineklis, pieder Rīgas pašvaldībai. Šeit var rasties problēma ar pašvaldību par vienas vai otras plāksnes izvietošanu. Gadījumā, ja pašvaldība šādai rīcībai nepiekritīs, tur būs nepieciešams vai nu regulējums normatīvā līmenī vai arī likumdevēja iejaukšanās,” norādīja kultūras ministra ārštata padomnieks Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība).
Tiks gatavots risinājums šim un citiem neskaidriem jautājumiem līdz kopsēdei ar Ārlietu ministriju. Iepriekš iniciatīva par tā sauktā Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanu Saeimā tika skatīta 2016. gadā. Toreiz tā tika noraidīta.
