Satversmē noteikto Valsts prezidenta ievēlēšanas modeli un pilnvaru apjomu vairākkārt mēģināja pārskatīt gan pirmajā neatkarības laikā, gan pēc neatkarības atjaunošanas, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēl tauta, nevis Saeima.
Aizvadītajā nedēļā Saeimas Juridiskā komisija deputātu kvoruma dēļ nevirzīja uz priekšu Satversmes grozījumus par atklātām prezidenta vēlēšanām, jo uz sēdi bija ieradušies tikai četri no 10 deputātiem.
Drīz pēc tam Saeimā tika iesniegti Satversmes grozījumi par tautas vēlētu prezidentu. Tos sagatavojis Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Valdis Kalnozols, kurš noliedz, ka nācis klajā ar šādu iniciatīvu, lai nepieļautu grozījumu pieņemšanu par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā.
Kalnozols skaidroja, ka vēlas, lai prezidentam ir tautas mandāts. Uz jautājumu, vai viņa piedāvātie grozījumi tapuši, lai noairētu atklātās vēlēšanas, viņš uzsvēra, ka jau sen iestājas par tautas vēlētu prezidentu.
Ceturtdien, 20.septembrī, Saeimai būs jālemj par to, vai nodot šo priekšlikumu izskatīšanai Saeimas komisijās, kas nozīmētu tam zaļo gaismu parlamenta gaiteņos.
LTV “Panorāmas” veiktā politiķu aptauja liecina, ka deputāti priekšlikumu varētu atbalstīt, jo ideja daudziem patīk.
Saeimas deputāts un konstitucionālo tiesību speciālists Ringolds Balodis gan kritizē iesniegto redakciju. Šobrīd pieņemot to piedāvātajā redakcijā, rastos pretruna, ka tauta ievēlētu prezidentu, bet Saeima varētu to atlaist.
“Nezinu, vai šai nokaitētajā atmosfērā Saeima var šādus grozījumus pieņemt. Labāk būtu atstāt nākamajai Saeimai,” sprieda Balodis.
Jau pirms gada Valsts prezidents Raimonds Vējonis mudināja noteikt, ka jau nākamo prezidentu 2019.gadā ievēl tauta. Jau tagad var teikt, ka pašreizējā Saeima, kuras pilnvaras beigsies 6. novembrī, nepagūs pieņemt izmaiņas. Taču ceturtdien varētu pietikt balsu, lai grozījumus nodotu izskatīšanai komisijām. Pret šo ieceri stingri iestājas vien “Vienotība”, bet Nacionālā apvienība par grozījumiem lems trešdien.
Saeimas deputāts Veiko Spolītis (“Vienotība”) atzina, ka partija atbalsta atklāti ievēlētu prezidentu, bet tautas vēlētā prezidenta iecere šķeltu sabiedrību.
“Saskaņas” deputāts Andrejs Klementjevs savukārt norādīja, ka, lai paceltu prezidenta prestižu, vajag pilnvaras no tautas.
Saeimas ārpusfrakciju deputāts Gunārs Kūtris pieļāva, ka šī Saeima varētu grozījumus apspriest un nākamā Saeima – pieņemt.
Latvijas Reģionu apvienības Saeimas deputāte Nellija Kleinberga savukārt atzina, ka “mēs būsim par, bet piedāvājums ir jāizstrādā kvalitatīvāk”.
Līdz šim Saeimā bijušas iesniegtas vairākas iniciatīvas par tautas vēlētu prezidentu, bet vēl nekad grozījumi nav tikuši līdz izvērtēšanai komisijās.
