Līdz oktobrim, gadu pirms 14. Saeimas vēlēšanām, jaunie novadi jāfiksē arī ar parlamenta vēlēšanu norisi saistītajā likumā. Tomēr galvenās diskusijas Saeimā būs par šonedēļ valdības virzīto Pašvaldību likumu, tāpat drīzumā jāsāk vētīt uz otro lasījumu iesniegtos 110 priekšlikumus Valsts prezidenta iesniegtajā Vēsturisko zemju likumā, stāstīja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Juris Pūce no „Attīstībai/Par”.
„Likumprojekta sākumā ir preambula, par ko iesniegti daudz priekšlikumu, kā lai to noformulē – politiski lādēti priekšlikumi, sākot no kuršiem un kuršu ķoniņiem līdz baltvāciešiem, ebrejiem. Nu, tad visā šajā lokā mēģināsim rast komisijas kopīgu pozīciju,” pauda Pūce.
Priekšlikumos ir daudz norāžu, piemēram likumā fiksēt latgaliešu, lībiešu kultūru, zemes un tradīcijas, kā arī Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas ģerboņu kā valsts simbolu tiesisko aizsardzību un izmantošanu, valstspilsētu mantojuma uzturēšanu.
Komisijas vadītājs ir pārliecināts, ka likumu galīgajā lasījumā varētu pieņemt līdz vasarai.
Deputāts Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības norādīja, ka likums ir būtiski papildāms: „Vislielākais izaicinājums ir šo likumu piepildīt ar saturu. Šobrīd tas ir vienkārši likums, kurā pateikts, ka Latvijā ir vēsturiskās zemes. Lielā mērā ikviens Latvijas iedzīvotājs arī bez likuma saprot, kur tās atrodas. Tāpēc likumā ir jāpasaka, kas mainīsies pēc tā pieņemšanas. Pagaidām tie ir tikai lozungi, kuriem nav pamata likumā.”
Tuvākajās nedēļās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija sāks darbu ar jauno Pašvaldību likumu, kas tapis apmēram pusotru gadu nolūkā aizstāt esošo vairāk nekā 25 gadus veco likumu.
Latvijas Radio jau ziņoja, ka tas paredz no nākamā gada iedzīvotāju plašāku iesaisti pašvaldību lēmumu pieņemšanā, lēmējvaras un izpildvaras funkciju stingrāku nodalīšanu.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča norādīja, ka vēl risināmi neskaidrie jautājumi par atsevišķām valsts un pašvaldību funkcijām un attiecīgi budžetu to īstenošanai.
„Attiecībā uz pašvaldības policijām tiem novadiem, kur to nav, šobrīd nav zināms, cik daudz būs vajadzīgs finansējums to izveidei. Nākamā lieta – kad mēs runājam par administratīvajiem reģioniem, gan jaunatnes funkcija, gan citas funkcijas varētu nodot administratīvajiem reģioniem. Diemžēl ministrijas atsakās no šī jautājuma,” pauda Kinča.
Finanšu ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība ir vienojušās pēc reformas spēkā stāšanās lemt, vai vajadzīgs pārveidot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda mehānismu.
Savukārt pēc 1. jūlija pašvaldības varēs pieteikties līdzekļiem par darbiem, kas veicami saistībā ar novadu apvienošanu. Valdība novirzīja 7 miljonus eiro pašvaldību grāmatvedības un lietvedības pielāgošanai jaunajām pašvaldībām, ceļa zīmju maiņai un citiem darbiem.
Vienlaikus šajā gadā vairāk nekā 100 miljoni eiro paredzēti reģionālo ceļu remontam. Ministrijas pērn izveidoja plānu trīs gadu laikā līdz ar administratīvi teritoriālo reformu atjaunot teju 900 kilometrus reģionālo ceļu. Plāna autori ir pārliecināti, ka to izdosies īstenot.
