Opozīcijā esošās LRA deputātu priekšlikuma – Valsts prezidentu ievēlē atklātā balsojumā ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu – nodošanu vērtēšanai Saeimas Juridiskajā komisijā atbalstīja 61 deputāts, pret bija četri. Vēl 21 deputāts balsojumā nepiedalījās.
Balsojumā nepiedalījās lielākā daļa Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu. Savukārt ZZS koalīcijas pārstāvji no "Vienotības" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšlikumu atbalstīja.
Pēc balsojuma par atbalstu atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām LRA deputāti lūdza nolasīt katra deputāta balsojumu.
Kā norāda apvienības pārstāvis deputāts Edvards Smiltēns – lai tauta redzētu savus varoņus. Priekšlikums par to, ka sabiedrībai būtu jāredz arī katra deputāta balsojums par prezidenta ievēlēšanu, ir ar senu vēsturi, taču atbalsta līdz šim vienmēr trūcis. Lai grozītu Satversmi, vajadzīgas divas trešdaļas balsu parlamentā. Smiltēns ir pārliecināts, ka šobrīd balsu pietiek, jo no frakcijām iebilst tikai ZZS.
"Ja "Saskaņa", Latvijas Reģionu apvienība, "Vienotība" un Nacionālā apvienība atbalsta šo jautājumu, konstitucionālais vairākums ir. Ir šobrīd gan sabiedrības zināms spiediens, vēlēšanu tuvums – šīs komponentes dod iespēju pieņemt šo lēmumu," teica Smiltēns.
Kā uzskata ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis – Saeimā pirms vēlēšanām sācies cirks.
"Tas viss, kas šodien te notiek, tā ir viena priekšvēlēšanu kampaņa. Tāpēc uz tādām lietām mēs neesam gatavi," viņš sacīja.
Vaicāts, vai Nacionālā apvienība un "Vienotība", balsojot pretēji ZZS, nepārkāpj koalīcijas līgumu, Brigmanis atbild, ka šis jautājums esot nolikts otrajā plāksnē. Ja abi koalīcijas partneri kopā ar opozīciju varot savākt pietiekami balsu, lai rīkojoties, kā vēlas.
Saeimas deputāte Inguna Sudraba Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" teica, ka partijas "No sirds Latvijai" (NSL) deputāti šo iniciatīvu neatbalstīja, jo ir par fundamentāli citu risinājumu – visas tautas vēlētu prezidentu.
Deputātam Smiltēnam gan ir bažas, ka ieceri turpmāk prezidentu ievēlēt atklātā balsojumā varētu nobremzēt Nacionālās apvienības vadītajā Juridiskajā komisijā, kurai grozījumi būs jāskata.
Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars gan uzsver, ka "nacionāļi" vienmēr iestājušies par atklātām prezidenta vēlēšanām. Tomēr prognozēt, vai Satversmes grozījumus par atklātām prezidenta vēlēšanām varētu pieņemt līdz vēlēšanām, Dzintars atteicās.
Kā norāda priekšlikuma autori, balsojums par Valsts prezidentu ir vienīgais aizklātais balsojums Saeimā, tāpēc būtu jānodrošina, ka arī šis balsojums ir atklāts.
