ĪSUMĀ:
- Saeima atbalstīja MK lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju.
- Lai gan lēmums par ārkārtējo situāciju jau ir stājies spēkā, vēl vajadzēja Saeimas pārapstiprinājumu.
- Atbalstu lēmumam par ārkārtējo situāciju pauda 85 deputāti, un neviens nebalsoja pret.
- Cilevičs: liegums trešo valstu pilsoņiem prasīt patvērumu būtu pamatots iemesls sūdzībām pret Latviju.
Lai gan valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu trešdien, 11. augustā, jau ir stājies spēkā, vēl bija nepieciešams Saeimas pārapstiprinājums šādam solim.
Atbalstu lēmumam par ārkārtējo situāciju pauda 85 deputāti, un neviens nebalsoja pret.
Vairāki parlamentārieši norādīja uz novēlotu rīcību, kā arī uz nepienācīgi aprīkotu robežu ar Baltkrieviju. Deputāts Māris Možvillo (“KPV LV”), kurš šonedēļ ar kolēģiem viesojies pierobežā, uzsvēra, ka mūsu valsts robeža ir faktiski vaļā. “Tas nav normāli, ka 30 neatkarības gados mēs neesam spējuši mūsu ārējo robežu izbūvēt,” sacīja deputāts.
Pirms balsojuma diskusijas raisīja Valsts robežsardzei dotās tiesības tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai persona nekavējoties atgrieztos valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsojusi robežu. Tāpat teritorijā, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, netiks pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs (“Saskaņa”) norādīja, ka liegums trešo valstu pilsoņiem prasīt patvērumu būtu pamatots iemesls sūdzībām pret Latvijas valsti. Viņaprāt, šādi pieteikumi būtu jāpieņem un pastāv arī iespēja tos ātri izskatīt un nepamatotos noraidīt.
“Nav tā, ka ārkārtas situācijas izsludināšana automātiski ļauj mums atteikties izskatīt patvēruma pieteikumus.
Jā, es domāju, ka tas draud ne tikai ar tiesvedību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet arī ar zaudējumiem. Gan direktīvas, gan Latvijas patvēruma likums paredz tā saucamo paātrināto procedūru, ka faktiski atbildi var sniegt trīs dienu laikā. Un, piemērojot to paātrināto procedūru, to varētu izdarīt arī attiecībā uz tiem, kam ir tiesības iesniegt pieteikumu, lai gan viņi šķērso robežu nelegāli,” norādīja Cilēvičs.
Baltkrievijai vai Krievijai, sperot nākamos hibrīdkara soļus, būtu pa spēkam uz Lietuvu un Latviju novirzīt arī tūkstošiem trešo valstu iedzīvotāju – patvēruma meklētāju. Tas noslogotu atbildīgās iestādes un iekšlietu resoru. Tāpēc lēmums ārkārtējā situācijā liegt nelegāli ieceļojušiem tiesības uz patvērumu ir vienīgais iespējamais risinājums, norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Edvīns Šnore no Nacionālās apvienības.
"Ir pilnīgi skaidrs, ka, ja ietu pēc parastās kārtības, ka visus, kuri ierodas uz robežas, tūkstoti vai desmit tūkstošus, un pieprasītu patvērumu, atbraukuši ar lidmašīnu no Irākas uz Minsku un pēc tam ar taksi, kā lasāms ziņās, atvesti uz Latvijas robežu, un pēc tam gadiem izskatīs patvēruma pieteikumus. Tie mēri, ko pieņēmis Ministru kabinets, ir pareizi. Protams, var būt kādas sūdzības, taču šajā brīdī Latvijai ir jārīkojas izšķiroši," sacīja Šnore.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Valdības rīkojums arī paredz nodrošināt vietu un infrastruktūru, kur izmitināt personas, kas nelikumīgi šķērsojušas robežu. Ja nepieciešams, Latvija varēs lemt par starptautiskās palīdzības pieprasīšanu.
Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas – Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
