Gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti debatēs norādīja, ka likumā vēl ir trūkumi, tomēr tos iespējams labot. Pret likuma apstiprināšanu nebalsoja neviens deputāts.
Levits uzmanību kultūrvēsturisko zemju jautājumam pievērsa administratīvi teritoriālās reformas likumprojekta izstrādes laikā. Reformas tapšanas laikā neesot pietiekami ņemta vērā valsts iedzīvotāju kultūrvēsturiskā identitāte un piederības sajūta. Tāpēc, atsevišķā likumā nostiprinot latviešu vēsturiskās zemes Zemgali, Vidzemi, Latgali, Kurzemi un Sēliju, ar apzinātu valsts politiku papildu uzmanība veltāma arī mazajām kultūrtelpām, kā Lībiešu krastam, suitiem, Rucavai un citām, kas vēl nav reģistrētas kā unikālas kultūrtelpas.
Paredzēts, ka likums ne tikai stiprinās pašapziņu, bet arī dos praktisku atbalstu izpētei. Konkrēta papildu finansējuma apjoms būs atkarīgs no iespējām valsts un pašvaldību budžetos.
Jaunā likuma spēkā stāšanās plānota nākamā gada 1. jūlijā. Likuma, kas risinātu vietējo kopienu kultūrvēsturiskās identitātes un piederības jautājumus, izstrādi paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.
Ko paredz likumprojekts
Parlamentā informēja, ka likumprojektam paredzēta preambula, kurā iekļauti latviešu nācijas veidošanās vēsturiskie aspekti un uzsvērts, ka latvietības daudzveidība, kultūrtelpas un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide ir nācijas kopējā bagātība.
Ar jauno likumu – tā pielikumā – paredzēts noteikt katra pagasta un pilsētas piederību kādai no piecām vēsturiskajām latviešu zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai. Šajās zemēs pastāvošās kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu, kas raksturo latvietības daudzveidību, saglabāšanai un attīstīšanai nepieciešams pievērst visas sabiedrības uzmanību, paredzot arī atbalstu vietējām kopienām, lai sekmētu apzinātu un sistemātisku kultūrpolitikas darbu šajā jomā, teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekts paredz vēsturisko zemju iedzīvotāju tiesības un atbildību, nosakot, ka ikviens var kopt un attīstīt, kā arī veicināt kopīgo ieinteresētību saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm savas zemes identitāti un kultūrvēsturisko vidi.
Tāpat paredzēts noteikt valsts un pašvaldību pienākumus vēsturisko zemju identitātes un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanā un attīstībā, izstrādājot un īstenojot pastāvīgu politiku un nodrošinot atbalsta pasākumus. Likumprojektā paredzēta pašvaldību sadarbība, lai veicinātu kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un iedzīvotāju kopīgās identitātes izjūtu.
Ministru kabinetam (MK) plānots līdz nākamā gada beigām uzdot apstiprināt latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu, lai saskaņotu valsts un pašvaldību īstenotos pasākumus, kā arī koordinētu un mērķtiecīgi izmantotu šim mērķim pieejamos valsts un pašvaldību resursus. Plānu paredzēts noteikt kā vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu uz septiņiem gadiem, un tā īstenošanu uzticēt Kultūras ministrijai. Finansējumu plāna īstenošanai paredzēts noteikt ikgadējā valsts budžeta likumā.
Plānots arī, ka MK reizi gadā Saeimai un Valsts prezidentam sniedz ziņojumu par paveikto likuma mērķu sasniegšanā, plāna īstenošanā un iecerēto turpmāko darbību.
Tāpat paredzēts izveidot Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi, kuras uzdevums būs sekmēt valsts iestāžu un pašvaldību sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas skar vēsturisko zemju identitāti un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Padomē plānots iekļaut kultūras ministru, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, finanšu ministru, ekonomikas ministru, izglītības un zinātnes ministru, satiksmes ministru, zemkopības ministru, kā arī Saeimas, Valsts prezidenta, pašvaldību un vēsturisko zemju pārstāvjus.
Deputāti vēlas likumu uzlabot
Saeimā debatēs gan izskanēja vairāki priekšlikumi, kā šo ideju pilnveidot. Pie frakcijām nepiederošais deputāts Andris Kazinovskis pauda šaubas par kultūrtelpu attīstīšanas plānu pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas.
“Piemēram, sēļi. Kas var sēļu jautājumus vislabāk risināt, ja ne paši sēļi? Ja būtu [plānota] Sēlijas pirmā līmeņa pašvaldība, skaidrs, ka tā to risinātu vislabāk. Taču, šobrīd sēļu kultūrtelpu plānots sadalīt vairākām pašvaldībām, tad es tur neredzu būtisku Sēlijas kultūridentitātes saglabāšanu. Vajadzētu gan pašvaldības, gan reģioni, gan administratīvie reģioni atbilstoši zemēm,” sprieda Kazinovskis.
Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības, kurš ir arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, arī aicināšot likumprojektā ietvert pilsētas, kas ir lielas administratīvas vienības ar ietekmi uz novadu un kultūrtelpu vēsturisko attīstību.
“Lai arī šis ir dēvēts par Latviešu vēsturisko zemju likumu, varētu arī vairāk parunāt par nākotni un ieskicēt esošo kartējumu, atzīmēt tās vietas, kur izveidojušies lielāki novadi un vajadzētu atzīmēt, kur būs to centrs. Piemēram, vajadzētu formulēt Ilūkstes lomu Sēlijā. Manuprāt, šis likumprojekts būtu īstā vieta,” norādīja Valainis.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs no “Attīstībai/Par”, reaģējot uz kolēģu izteikumiem, uzsvēra, ka kultūrvēsturiskās telpas ne vienmēr sakrīt ar kādu novadu vai administratīvajām teritorijām.
Bet Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Inga Goldberga no “Saskaņas” uzsvēra - mērķis ir labs, bet tas nedrīkstētu noslīkt plānos un norādēs "no centra".
“Tiek veidota vēl viena padome, kas no centra noteiks, kādi pasākumi jāievieš un kas saņems finansiālu atbalstu reģionos. Ar ko vajadzētu sākt? Manuprāt, ar atbalstu tām aktivitātēm, ko vietējie iedzīvotāji jau dara. Gan saņemot Valsts kultūrkapitāla fonda, gan pašvaldību atbalstu, gan arī paši ieguldot savus resursus. Tikpat svarīgi ir uzticēties pašvaldībām, vietējām kopienām, nevis norādīt no centra, kas būtu darāms,” pauda deputāte.
No debatēm izrietēja, ka Latviešu vēsturisko zemju likumā vēl sagaidāmas plašas un būtiskas pārmaiņas.
Saeimas deputātiem priekšlikumu iesniegšanai uz otro no trīs lasījumiem dots mēnesis - līdz 19. decembrim.
KONTEKSTS:
Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības. Levits likumprojektu izsludināja, bet kritizēja, tādēļ nāca klajā pats ar savu ideju tās papildināšanai. Koalīcijas pārstāvji prezidenta likumprojektu Saeimā vērtē atzinīgi, bet opozīcija skeptiski spriež, ka prezidents mēģina nomierināt pašvaldības pēc reformas.
