ĪSUMĀ:
- Administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu plānots pieņemt līdz nākamā gada maijam.
- Saeimas atbildīgā komisija sola reformas priekšlikumus uzklausīšanu nevilkt garumā.
- Opozīcijā esošās ZZS deputāts Valainis reformas plānu sauc par brāķi; balsos pret to.
- Pašvaldību savienība iebilst pret neskaidriem reformas kritērijiem.
- Nozares ministrs pieļauj, ka atsevišķas pārmaiņas kartē vēl būs, taču nelielas.
"Ja mēs Saeimā ievelkam, tad paši saprotam, ka nevar saplānot to visu, kas ierakstīts [likumā], turklāt tas jāpaveic vecajām pašvaldībām, lai darbotos jaunās. Ir ļoti, ļoti daudz neskaidru jautājumu. Pirms vērtējam priekšlikumus un pēc tam ejam pie pašvaldībām un stāstām cilvēkiem, kāpēc Saeima pieņēmusi lēmumus, mums pašiem jābūt atbildēm," norādīja deputāte.
Viņa skaidroja, ka pašlaik top jaunais Vietējo pašvaldību likums, kas noteiks vietvaru funkcijas un darba organizēšanu, taču par gaidāmā likuma saturu deputātiem nekas nav zināms. Nozares ministrs Pūce teica, ka likuma izstrādē darbosies gan eksperti, gan pašvaldības un likums taps līdz nākamā gada beigām, lai to pagūtu pieņemt 13. Saeimas sasaukums. Likums gan neparedzēs vērienīgas izmaiņas.
"Nav sagaidāms, ka Latvijas valdība pieņems lēmumu par radikālu, nozīmīgu pašvaldību funkciju pārdali, piemēram, no pirmā līmeņa uz otro līmeni vai uz valsti kopumā. Tāpēc pašvaldību funkciju realizācijai nepieciešamais iedzīvotāju skaits un budžeta apjoms nemainīsies. No tā viedokļa raugoties, tas nav arguments, lai atliktu reformu," uzsvēra Pūce.
Paredzami viens no lielākajiem gaidāmās reformas oponentiem ir Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis. "Mēs noteikti balsosim pret, jo uzskatām, ka šī karte ir brāķis. Ir virkne gadījumu, kas ir neloģiskas," viņš pauda.
Deputāts norādīja, ka Liepājai, Daugavpilij un Rēzeknei paredzēts saglabāt esošo pilsētas statusu, bet līdzīgi Jelgavas un Ventspils aicinājumi nav ņemti vērā. Nepareizs arī esot plāns Rūjienas novadu pievienot Valkas novadam.
Ministrs Pūce skaidroja, ka neviens nešaubās par Ventspils spēju ilgtermiņā attīstīties patstāvīgi, bet Ventspils novads pats par sevi noteiktos kritērijus neizpilda. Savukārt Jelgavas priekšlikums par pilsētas esošā statusa saglabāšanu iesniegts dažas minūtes pirms administratīvi teritoriālās reformas projekta skatīšanas valdībā, tāpēc izvērtējumu par to ministrija sniegs Saeimas komisijā, solīja ministrs. Pastāvot teorētiska iespēja runāt par Jelgavas novada un Ozolnieku novada apvienošanu.
Šie argumenti nepārliecina šī reformas modeļa pretinieku Valaini, kurš uzsvēra, ka reformas toni demonstrē nākamā gada valsts budžetā par 70 miljoniem eiro samazināta dotācija pašvaldībām.
"Ja tu ar šādu attieksmi strādā jau tagad, kā lai tic, ka kaut kas mainīsies pēc tam, kad būs izveidota lielāka pašvaldība? Neviens jau nav pateicis, ka lielākā pašvaldībā būs vairāk naudas," teica Valainis. Jāatgādina, ka ap 30 pašvaldību kā galējo risinājumu pieļauj vēršanos Satversmes tiesā neapmierinātībā pa plānu tikt iekļautām lielāku novadu teritorijās.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ivita Peipiņa pauda, ka būtu vajadzējis sākt ar apriņķu izveidi un tikai tad izlemt par pašvaldību pārveidi un uzdevumiem. Viņa uzsvēra, ka iebilst pret neskaidriem reformas kritērijiem, turklāt reformas plāniem pretojas ne mazums novadu.
"Ir ļoti daudzas pašvaldības pieņēmušas lēmumus [iebilst pret reformas plāniem]: gan lielās pilsētas, gan novadi. Kādēļ to lēmumi netiek respektēti? Kādēļ tas netika izdiskutēts?" vaicāja Pašvaldību savienības pārstāve.
Līdz šim plāns veidot lielākas pašvaldības mainīts divreiz, un pašlaik 119 pašvaldību vietā paredz izveidot 39. Nozares ministrs pieļauj, ka atsevišķas pārmaiņas kartē vēl būs, taču nelielas.
"Nekad neesam teikuši, ka mūsu piedāvājums būtu vienīgais un vislabākais. Vai būs daudz izmaiņas? Es varu vadīties tikai pēc tā, ko esmu dzirdējis politiskās aprindās, apspriežot kā diskutējamus variantus. Atsevišķās vietās iespējama novadu robežu precizēšana, kādu novadu iekļaujot citā vai mainot pagastu piederības robežas. Varbūt var iznākt kādas idejas par jauniem novadiem, bet nedomāju, ka vairāk par dažiem. Tāpēc milzīgas izmaiņas negaidu, atsevišķas izmaiņas droši vien notiks. Tāpēc pienācīgs laiks to apspriešanai, manuprāt, ir tikai pareizi," pauda Pūce.
Savukārt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas vadītāja Goldberga atsaucās uz savu pieredzi pašvaldībās un gribētu cerēt, ka reformas dēļ necietīs iedzīvotāji.
"Lai neejam ar tādiem lieliem zābakiem un pa ceļam neskatāmies, ko mēs samīdām. Domāju, ka tā nevar pieļaut. Ir daudz cilvēku, kas atbildīgi par reformu un pareiziem lēmumiem. Ir izdevīga situācija, tikai jāiedod recepte," rezumēja deputāte.
Saeimai galavārds par novadu sadalījumu reformas rezultātā jāpieņem līdz nākamā gada maijam.
