Kariņa valdības galvenās darba prioritātes būs finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.
"Valdībai ir jāliek stingrs pamats un jānosprauž skaidri mērķi Latvijas attīstībai līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu noteiktos mērķus, nepieciešams dialogs starp dažādām sabiedrības grupām un vienošanās par valsts attīstības prioritātēm un līdzekļiem to sasniegšanai, kā arī vispusīgs apstiprināts Nacionālās attīstības plāns 2021.–2027. gadam," teikts topošās valdības deklarācijā.
KONTEKSTS:
21. janvārī noslēdzās 16 nedēļu ilgais valdības veidošanas process – kopīgam darbam premjera amatam nominētā Krišjāņa Kariņa valdībā jāvārdu devušas piecas partijas: Jaunā konservatīvā partija, "KPV LV", "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība un Kariņa pārstāvētā "Jaunā Vienotība", atstājot opozīcijā Zaļo un Zemnieku savienību un “Saskaņu”.
Par jauno valdību solīja nebalsot pieci "KPV LV" frakcijas deputāti. Kariņš rēķinās, ka viņa veidotajai valdībai Saeimā būs 61 deputāta atbalsts.
