Satversmē noteikto Valsts prezidenta ievēlēšanas modeli un pilnvaru apjomu vairākkārt mēģināja pārskatīt gan pirmajā neatkarības laikā, gan pēc neatkarības atjaunošanas, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta, nevis Saeima.
Saeimas frakciju izveidotā darba grupa, kas lēma par prezidenta pilnvaru paplašināšanu, otrdien vienbalsīgi vienojās iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredz
uzreiz divus Valsts prezidenta ievēlēšanas modeļus – visas tautas vēlētu prezidentu, vai arī prezidentu ievēlētu Saeima kopā ar 100 pašvaldību vadītājiem.
Saeimas deputāts Ringolds Balodis ("No sirds Latvijai") norāda, ka šādas prakses ir citās valstīs.
Savukārt cits parlamentārietis Imants Parādnieks (NA) pauž gatavību palielināt nepieciešamo balsu skaitu prezidenta ievēlēšanai. “51 balss kā tagad ir par maz (..) Divas trešdaļas vajadzēt minēt kā absolūtu minimumu” norāda Parādnieks.
Šīs darba grupas sēdēs aktīvi iesaistījās arī bijušie valsts prezidenti.
Tagad sagatavotie grozījumi paredz mainīt arī vairākus citus Satversmes pantus. Piemēram, dot prezidentam tiesības izvirzīt vairākas amatpersonas.
Balodis norāda, ka prezidents varētu izvirzīt tiesībsarga, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Latvijas Bankas prezidenta un ģenerālprokurora kandidatūras.
Pēc Darba grupas ieskata, Valsts prezidentam jāparedz tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, nesaistot to ar prezidenta amata zaudēšanu. Rosina arī noteikt skaidrus kritērijus valsts prezidenta atlaišanas procedūrai un noteikt, ka tajā jāiesaista Satversmes tiesa.
Papildus Darba grupa arī secinājusi, ka jāatjauno tāda kārtība, ka Ministru kabineta sēdes ir slēgtas, taču lēmumi – publiski. Darba grupa arī rosina kādu jaunumu likumdošanas kvalitātes uzlabošanai – proti, veidot jaunu konstitucionālo orgānu – Valsts padomi, kuras pienākumos ietilptu likumprojektu izvērtēšana pirms to pieņemšanas.
