Saeimas depuāte intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka valdība deviņos mēnešos strādājusi slikti, par ko liecina tās izstrādātais un Saeimā iesniegtais nākamā gada valsts budžeta likumprojekts.
"(..) Tas ir tieši ne par ko, budžetam nav kopēja redzējuma, nav kopējas vīzijas. Jautājums, par ko tad ir šis budžets? Tas ir tā kā 13 karaļvalstis – 13 ministrijas – katra būtu taisījusi kaut ko, beigās kaut kas "ķep ļep" salipināts kopā. Tur ir ministriju kaut kādas intereses, partiju intereses, bet kopumā tas viss izskatās ļoti bēdīgi," klāstīja deputāte.
Viņa norādīja: ja premjers saka, ka ar šo budžetu Latvija virzās Ziemeļvalstu virzienā, tad "man ir patiesas bažas par to, vai Kariņa kungs zina, kurā virzienā atrodas Ziemeļvalstis un cik atbildīga politika vispār tiek realizēta Ziemeļvalstīs". Viņasprāt, Ziemeļvalstīs nebūtu iespējams atkāpties no algu celšanas solījumiem pedagogiem un mediķiem, pretējā gadījumā attiecīgo politiķu karjera būtu beigusies.
Pēc viņas teiktā, valdībai ir jāpilda Saeimas iepriekš pieņemtais lēmums par veselības aprūpē strādājošo atalgojuma celšanu noteiktajā apmēram 20% apmērā. "(..) Nopietni ir apdraudēti demokrātijas principi. Kā var nepildīt Saeimas lēmumu?" vaicāja Liepiņa.
Taujāta par finansējuma avotu – kur ņemt finansējumu veselības aprūpē strādājošo algu celšanai iepriekš noteiktajā apmērā –, deputāte apgalvoja, ka nākamā gada budžetā ir paredzēts "algas pielikums visiem valsts ierēdņiem, visām valsts institūcijām" – tam kopumā esot plānoti 27 miljoni eiro. Tāpat nauda atrasta politisko partiju finansēšanai.
"Mēs varam atrast naudu ierēdņiem, un mēs nevaram atrast naudu medicīnas personālam? Tā ir pirmā prioritāte. Galvenās prioritātes valstī ir izglītība, medicīna un ekonomiskā attīstība," uzskata Liepiņa.
Saeimas opozīcija savākusi parakstus, lai izveidotu parlamentāro izmeklēšanas komisiju par likumā noteiktā finansējuma pilnā apjomā nenodrošināšanu medicīnas darbiniekiem, stāstīja opozīcijas deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa").
KONTEKSTS:
Ministru kabinets 11. oktobrī akceptēja 2020. gada valsts budžeta projektu. Tagad lemšana par budžetu ir Saeimas deputātu rokās. Valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardu eiro, izdevumi – 10,002 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts plānots 0,3% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikas izaugsme – 2,8%.
Nodokļu izmaiņas nav paredzētas, bet tiks paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums. Prioritātēm atvēlēti nepilni 174 miljoni eiro, no tiem visvairāk mediķu algu celšanai no 1. janvāra. Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020.gadā bija jāpārsniedz 100 miljonus eiro, taču tā vietā ir paredzēti aptuveni 43 miljoni eiro, un mediķi solīja protesta akcijas.
Protestēt varētu arī skolotāji, jo no nākamā gada janvāra ir paredzēta pedagogu algu celšana atbilstoši iepriekš valdības apstiprinātajam grafikam, bet to turpmākam pieaugumam no 1. septembra nauda nav paredzēta.