Par likumprojekta nodošanu skatīšanai komisijās balsoja 23 deputāti, bet pret bija 60 deputāti.
Pirms balsojuma Saeimā izcēlās garākas diskusijas, jo par likumprojekta nodošanu komisijai debatēt iepriekš bija pieteikusies no "Saskaņas" ievēlētā deputāte Jūlija Stepaņenko. Tā rezultātā iespēja tika liegta likumprojekta izstrādātājiem un aizstāvjiem. Atsevišķi parlamentārieši pauda uzskatu, ka radušos situāciju izmanto tie, kuri nevēlas lai likumprojekts tiktu pieņemts un aicināja liegt Stepaņenko kāpt tribīnē. Tomēr vairums Saeimas deputātu uzsvēra, ka Stepaņenko ir visas tiesības debatēt par likumprojektu, un parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība (NA)) ļāva procesu turpināt, norādot uz to, ka neviens nevar "monopolizēt "pareizo viedokli"".
Stepaņenko no Saeimas tribīnes atgādināja notikumus Krievijā pēc revolūcijas 1917. gadā, kad varu ieguvušie Ļeņins un Trockis ķērās pie privātās dzīves reformēšanas un aizrāvās ar laulības jēdziena regulēšanu, sasaistot to tikai ar kopīgu mājsaimniecību. Stepaņenko pauda, ka vara ir sākusi noniecināt ģimenes vērtības un aizmirst, ka Eiropas Savienība ir balstīta kristietībā un aicināja "balsot "par" tos, kuri likumprojektu ir iesnieguši".
Pret likumprojektu runāt pieteicies bija NA deputāts Jānis Iesalnieks, kurš norādīja uz Latvijas Satversmes 110. pantu, kas esot veltīts laulības institūcijas aizstāvēšana un Dzīvesbiedru likums radīšot tikai paralēlu institūciju.
Likumprojekta mērķis ir "atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzību".
Saskaņā ar sabiedriskās iniciatīvas piedāvājumu, dzīvesbiedru līgumu nevarētu noslēgt persona, kura nav sasniegusi pilngadību, atrodas laulībā vai noslēgusi spēkā esošu dzīvesbiedru līgumu. Tāpat līgumu nevarētu noslēgt ar radiniekiem taisnā līnijā, māsu, brāli, pusmāsu vai pusbrāli. Aizliegts būtu dzīvesbiedru līgums starp adoptētāju un adoptēto, kā arī līgums starp aizbildni un aizbilstamo, kamēr nav izbeigtas aizbildnības attiecības.
Likumprojekta autori piedāvā noteikt, ka dzīvesbiedru līgums tiktu noslēgts notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām. Tiesības noslēgt dzīvesbiedru līgumu būtu personiskas, un līguma slēdzējus nevarētu atvietot pilnvarnieki. Informāciju par noslēgto dzīvesbiedru līgumu plānots reģistrēt Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā.
Prasību par dzīvesbiedru līguma atzīšanu par spēkā neesošu varētu iesniegt viens no dzīvesbiedriem vai trešā persona, kuras tiesības dzīvesbiedru līgums aizskar, iecerējuši likumprojekta autori. Atzīstot dzīvesbiedru līgumu par spēkā neesošu, saskaņā ar likumu katrs no dzīvesbiedriem paturētu savu mantu, kura tam piederējusi pirms dzīvesbiedru savienības, kā arī to mantu, ko viņš pats iegādājies dzīvesbiedru savienības laikā.
