Nesaņemti informatīvie paziņojumi un neskaidrības par to, kurā iecirknī varēs balsot, EP vēlēšanās noveda pie tā, ka daļa vēlētāju savu pilsoņa pienākumu nevarēja izpildīt. CVK vadītāja Kristīne Bērziņa nenoliedz problēmas.
"Es varu tiešām atvainoties tiem cilvēkiem, kuri nenobalsoja tādēļ, ka bija gatavojušies, bet bija tās problēmas. Bet vēlēšanās ir tā specifika: vai nu ir – vai nu nav!" teica Bērziņa.
Taču ar atvainošanos vien šoreiz nepietiks. Saeimai un CVK, domājot par nākamajām vēlēšanām, jārod atbilde vismaz uz diviem jautājumiem. Pirmkārt – kā droši organizēt iedzīvotāju informēšanu pirms vēlēšanām? Otrkārt – kā bez novecojušās “zīmogs pasē” sistēmas nodrošināt iespēju cilvēkiem nobalsot viņiem ērtākā iecirknī? Atbildīgā Saeimas komisija sola pie šiem jautājumiem ķerties jau tuvākajā laikā.
"Turpmākie soļi mums būs gan frakcijā, gan komisijā vērtēt un vienoties, kā risināt situāciju, lai uz nākamajām vēlēšanām šādas lietas neatkārtotos," norādīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvis Uldis Budriķis (Jaunā konservatīvā partija).
CVK vadītāja rosina ar likuma grozījumiem noteikt, ka vēstules vēlētājiem drīkst sūtīt tikai īpaši uzticami uzņēmumi, nevis ikviens, kurš var nodrošināt zemāko cenu.
"Ja par nākotni domātu, tad šādiem valsts nozīmes sūtījumiem būtu jāparedz izņēmumi Iepirkumu likumā, ka šādus sūtījumus drīkst piegādāt tikai "Latvijas pasts". Jautājums tikai, ko teiks Konkurences padome," sprieda Bērziņa.
Vēlētāju piesaiste konkrētam iecirknim ieviesta, lai CVK varētu pārliecināties, ka cilvēks nav jau nobalsojis citā iecirknī. Agrāk to nodrošināja ar zīmogu pasē. Taču arvien vairāk cilvēku Latvijā kā vienīgo personas dokumentu izvēlas identifikācijas karti, uz kuras zīmogu uzspiest nevar.
Iespējamais risinājums būtu elektroniska vēlētāju saraksta izveide. Šis saraksts tiešsaistē būtu pieejams visos iecirkņos un ļautu vēlēšanu komisijas darbiniekiem pārliecināties, vai balsotājs nav jau nobalsojis citā iecirknī. Taču šādas sistēmas izveidei CVK esot nepieciešams pusmiljons eiro, ko Saeima līdz šim vilcinājusies piešķirt.
CVK arī vēlas panākt, lai vēlēšanu nosacījumi būtu zināmi vismaz gadu pirms vēlēšanām un netiktu grozīti pēdējā brīdī.