Līdzšinējie Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novadi turpmāk varētu veidot vienu kopīgu Lejaskurzemes novadu ar attīstības centru Liepājā. Vietvaru pārstāvji Saeimas komisijas sēdē pauda bažas par jaunveidojamā novada ceļu slikto stāvokli.
Neraugoties uz Alsungas iebildumiem, Alsunga, Kuldīga un Skrunda turpmāk veidos Kuldīgas novadu.
Jau šogad valdība nāks klajā ar priekšlikumiem par kultūrvēsturisko novadu veidošanu, kas nesakritīšot ar administratīvajiem novadiem, jo kultūra iet pāri robežām.
Gan pozīcijas, gan arī opozīcijas deputātos izskanēja bažas, ka reforma tiek gatavota steigā, neiedziļinoties novadu iedzīvotāju vēlmēs.
“Mēs mūsu galvenās vērtības un mūsu bagātību, ka esam atšķirīgi, šādā veidā zaudējam,” sacīja Saeimas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Komisija otrdien atbalstīja arī Brocēnu un Saldus apvienošanu Saldus novadā. Bet vēl šonedēļ deputātiem būs jāizlemj, vai Ventspils būs tikai novads vai varēs saglabāt arī reģionālās pilsētas statusu.
KONTEKSTS:
Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
