Viņš skaidroja: "Savulaik, redzot, kā kara retorika aizvien vairāk tiek izmantota, lai novirzītu sabiedrības uzmanību no mūsu varas neizdarībām, lai mazinātu šādu kara retorikas izmantošanu un fokusētu sabiedrības uzmanību uz problēmām, kuras ir mūsu varas kompetencē un kuras tā izvairās risināt un vairās pat diskutēt par tām, es publiski apstrīdēju "lielā kara" iespējamību un apsolīju nolikt savu deputātu mandātu, ja sāksies karš."
Zariņš norādīja, ka, noliekot mandātu, viņš neaizies no politikas un partijas "Saskaņa".
Paziņojumā politiķis arī norādīja uz sabiedrības šķelšanos, dalot to "savējos" un "svešajos", kā arī solīja veltīt enerģiju, lai "sagatavotu politisko piedāvājumu, kas balstīsies uz visai Latvijas sabiedrībai kopējām vērtībām".
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
