Uz ko neattieksies likumprojekts
Lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz:
- pilsoni, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;
- pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
- pilsoni, kurš par šīs daļas 2. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
- pilsoni, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījis valsts civilo (alternatīvo) dienestu;
- profesionālā dienesta karavīru, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā trīs gadus;
- Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventu;
- Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk par trim gadiem.
Lēmumu par iesaukšanas atlikšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz:
- pilsoni, kurš iegūst vispārējo izglītību, kā arī pilsoni, kurš iegūst vai profesionālo vidējo pamatizglītību, arodizglītību, profesionālo vidējo izglītību pēc pamatizglītības ieguves vai mācās profesionālās tālākizglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas ieguvei; vai mācās profesionālās izglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas apliecības ieguvei;
- pilsoni, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
- pilsoni, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, izņemot šīs šī panta pirmās daļas 2. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;
- pilsoni, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēja īstenot aizgādību (piemēram, vecākam ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, vecāks ir persona ar invaliditāti), kā arī pilsoni, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu;
- Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura dien minētajās iestādēs;
- profesionālā dienesta karavīru, kurš dien profesionālajā dienestā;
- Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas kadetu;
- pilsoni, kuram iesaukumu valsts aizsardzības dienestā nepieciešams atlikt veselības stāvokļa dēļ.
Komisija vienbalsīgi nobalsoja pirmajā lasījumā un arī lielākā daļa atbalstīja tā virzīšanu steidzamības kārtā. Jau ceturtdien Saeima lems par tā atbalstu pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš paredzēts divas nedēļas.
Vēl pirms balsojuma vairāku iesaistīto ministriju pārstāvji norādīja uz vairākiem nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai arī likumprojektu kopumā konceptuāli atbalsta. Arī atsevišķi deputāti norādīja uz trūkumiem likumprojektā.
Meistere pirms balsojuma norādīja, ka viņa saprotot, ka ir lietas, kas valstī ātri un steidzami darāmas, bet zem katras šī likumprojekta normas ir cilvēks un katra likuma norma attiecas uz Latvijas iedzīvotāju.
"Ja parlamentam nav pašcieņas, tad nav pašcieņas. Manuprāt, Ministru kabinetam ir jāiesniedz Saeimai vispusīgi izstrādāts likumprojekts, nevis ministrijām ir jānāk uz komisijas sēdi un strīpām jāstāsta, kādi trūkumi ir Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā, kādi priekšlikumi vēl iesniedzami, kādi grozījumi izdarāmi un kas vēl šeit būtu darāms. Piedodiet, bet es patiešām šo nesaprotu. Es nesaprotu, kā var pieņemt kaut ko nekvalitatīvu, tik nekvalitatīvi sagatavotu tādā konceptuālā un būtiskā jautājumā, kas šajā brīdī skar visas valsts intereses," norādīja Meistere.
Deputāti varot virzīt šo likumprojektu tādu, kādu vēlas, bet tas ir neizstrādāts – līdzīgi kā daudzi citi pēdējā laikā iesniegtie likumprojekti, un tas nav attaisnojams. "Tas vienkārši nav attaisnojams, it īpaši ņemot vērā, ka šis ir Ministru kabineta iesniegts likumprojekts, nevis Saeimas deputātu vai parlamenta komisijas izstrādāts," piebilda Meistere.
Uz vairākiem trūkumiem likumprojektā norādīja opozīcijas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Latvijas Zaļā partija), un Meistere piekrita, ka šodien komisijā viņa jautājumi bijuši pamatoti un arī likumprojekta anotācijā atbilžu uz šiem jautājumiem nav.
"Jūs varat pieņemt visu kaut ko steidzamībā, bet tā attieksme, ka tagad pieņemsim un pēc tam kaut ko labosim, ir vienkārši tracinoša. Pēdējā laikā neko citu neredzam kā nekvalitatīvi izstrādātus likumprojektus, lai tikai vienkārši kaut kas būtu izdarīts un iesniegts," savā komentārā uzsvēra Meistere.
Ja deputāti ir gatavi to virzīt steidzamības kārtā un pēc tam ir gatavi labot identificētās problēmas komisijas darbā, tad parlamentārieši šādi var rīkoties, tomēr Meistere pievienojas ministriju paustajam par nepieciešamajiem uzlabojumiem un aicināja komisijas locekļus ieklausīties.
KONTEKSTS:
Pusgadu pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, Latvijas valdība atbalstīja pakāpenisku obligāta valsts aizsardzības dienesta ieviešanu. Obligātais dienests plānots vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi ar 2028. gadu.
VAD likumprojektu un to pavadošo likumu projektus 20. septembrī apstiprināja Ministru kabinets, atbalstot dienesta ieviešanu.
Pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023. gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.
Iesaukumu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt pilsoņi, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas to pildīt citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja valsts aizsardzības dienesta atlikšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.
