Lai gan apsūdzības uzturētāja iepriekš pauda, ka plašu rezonansi izraisījušajā Liepājas tiesas spriedumā sods – 200 un 240 stundas piespiedu darba – esot adekvāts nodarījumam, tāpēc viņa to neplānojot pārsūdzēt, protests tomēr ir iesniegts, Saeimas Juridiskās komisijas ārkārtas sēdē otrdien paziņoja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš.
"Jautājums, kā tas [protests] tiks izskatīts un kāds būs otrās instances spriedums, to neņemos prognozēt. Bet jautājums ir par to, ka apgabala virsprokurors lūdza atcelt spriedumu un sodīt šīs personas ar reālu brīvības atņemšanu," sacīja Kalniņš.
Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Andris Mikuļskis norāda, ka lieta atkārtoti tiks nosūtīta Kurzemes apgabatiesai izskatīšanai apelācijas instancē. "Tad arī lems, vai šis sods ir piespriežams bargāks vai nē. Apgabaltiesā šī lieta varētu tikt izskatīta tuvāko divu trīs mēnešu laikā," tā virsprokurors.
Prokuratūra joprojām vērtē arī prokurores Ligitas Arājas rīcību, prasot apsūdzētos sodīt ar piespiedu darbu. Tikmēr vairāki komisijas deputāti pauda viedokli, ka šajā gadījumā problēmas būtība ir nevis izvēlētais sods, bet gan nepareiza nodarījuma kvalifikācija. Līdzīga prakse ir bijusi arī atsevišķos gadījumos citās tiesās, norādīja Andrejs Judins no "Vienotības".
"Problēmas būtība ir šāda, ka konkrētajā gadījumā ir piemērots nepareizs pants. Un tas nav saistīts ar grozījumiem likumā. Arī pirms diviem un pirms desmit gadiem mūsu Krimināllikumā bija paredzēta atbildība par vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu. Un tur ir paredzēts sods no pieciem gadiem līdz piecpadsmit, tur nav piespiedu darba, tur nav naudas soda," sacīja Judins.
Sēdes laikā arī atklājās, ka lietu iztiesājusī tiesnese vēl nebija izgājusi apmācību bērnu tiesību jautājumos. Visiem tiesnešiem tas ir jāizdara līdz 2017.gada beigām, tomēr Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas direktore Laila Rieksta-Riekstiņa uzskata, ka lietu jau tagad varēja izskatīt zinošāks tiesnesis.
"Mēs tiešām saskaramies ar to, ka juristu aprindās izpratne par to, ko nozīmē vardarbība pret bērnu un kādas sekas tā atstāj uz viņa dzīvi, joprojām nav pietiekama," teica Rieksta-Riekstiņa, norādot, ka par nepietiekamo izpratni liecina arī publiskie izteikumi, kādus sniedza Liepājas lietā iesaistītā tiesnese un prokurori.
Lai vērtētu, vai tomēr nepieciešams grozīt Krimināllikumu, paredzot tajā bargākus sodus, Juridiskā komisija nolēma Liepājas tiesā pieprasīt sprieduma pilno tekstu un izskatīt to slēgtā sēdē. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs no Nacionālās apvienības jau pauda savu viedokli, ka atsevišķas izmaiņas būtu nepieciešamas.
Pēc ministra teiktā, jāizslēdz iespēja, ka par dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgu personu var sodīt ar piespiedu darbu, jo "šim sodam nav nekādas sociālās korekcijas slodzes".
Priekšlikumus grozījumiem Krimināllikumā sēdē piedāvāja arī Tiesībsarga birojs un resursu centrs sievietēm "Marta", piemēram, atcelt noilgumu dzimumnoziegumu pret mazgadīgajiem lietās un atteikties no nosacītu sodu piemērošanas visos seksuālās vardarbības gadījumos.
Deputāti nolēma, ka TM savs redzējums Juridiskajai komisijai jāiesniedz līdz 8.septembrim.
