Jau kopš brīža, kad konkurss uz LTV valdi tika tikai izsludināts, to kritizējuši gan mediju un labas pārvaldības eksperti, gan arī Saeimas un Tieslietu ministrijas juristi, norādot, ka NEPLP nav ņēmusi vērā Kapitālsabiedrību likumā noteiktās normas, piemēram, par konkursa nominācijas komisijas sastāvu. Tikmēr padome uzsvēra, ka uz viņiem attiecas pavisam cits – Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums – un rīkojās pa savam.
Vai padome tā drīkstēja darīt, ir viens no jautājumiem, ko koalīcijas partijas pēc ažiotāžas ap konkursa valdes rezultātiem un abu uzvarētāju atkāpšanās, uzdeva Saeimas Juridiskajam birojam. Otrdien pēcpusdienā tika pabeigts tā atzinums, kurā norādīts: "Saeimas Juridiskais birojs jau iepriekš attiecīgajās komisijas sēdēs norādīja, ka nepiekrīt šādai padomes tiesību normu interpretācijai. Juridiskais birojs uzskata, ka padomei, rīkojot konkursu uz Latvijas Televīzijas valdi, vajadzēja piemērot ne tikai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas, bet arī Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas".
Atbildē uz otro koalīcijas uzdoto jautājumu – kādos gadījumos Saeima var lemt par padomes vai atsevišķu tās locekļu atstādināšanu, Juridiskais birojs uzsver mediju regulatora neatkarību, kas turklāt vēl nesen esot īpaši nostiprināta vienā no Eiropas Savienības direktīvām. Tomēr Juridiskais birojs vērš uzmanību uz to, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56. panta trešā daļa kā vienu no prasībām padomes loceklim izvirza “labu reputāciju”. Šī prasība jau iepriekš ir tikusi izmantota padomes locekļa atbrīvošanai no amata. Tomēr Saeimas juristi uzsver, ka reputācijas zaudējums ir ļoti plaši interpretējams jēdziens un kā pamats padomes atlaišanai izmantojams ļoti uzmanīgi.
Gadījumos, kad varētu pastāvēt aizdomas par likuma pārkāpumu padomes vai atsevišķu tās locekļu darbībā, šāds izvērtējums visupirms būtu jāveic kompetentām neatkarīgām iestādēm. "Attīstībai/Par!", kas rosināja padomes rīcības vērtēšanu, uzsver – Saeimas Juridiskā biroja atzinums pierāda, ka konkurss uz LTV valdi bija rīkojams citādi, un tālāk darbs būšot par medijiem atbildīgajai Saeimas komisijai.
"Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts norādīja: "šai komisijai ir visas iespējas aicināt NEPLP locekļus, iztaujāt, noskaidrot neatkarīgu kompetento iestāžu viedokli un saņemt atzinumus par to, vai ir vai nav pārkāpti konkrēti likumi, un tad jau tālāk spriest, vai tas prasītu kādu konkrētu rīcību no Saeimas puses".
Pavļuts arī uzsvēra, ka būtiski būs prokuratūras uzsāktās pārbaudes rezultāti. Tā ierosināta pēc Latvijas Žurnālistu asociācijas iesnieguma, kurā norādīts uz iespējamu LTV valdes konkursa rezultātu neatbilstību padomes pašas piesauktajam Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam.
Tikmēr padomes priekšsēdētāja ir gatava skaidrot savu rīcību. "Mēs neuzskatām, ne es, ne mani kolēģi, kas šobrīd ir palikuši četri, ka mēs esam pārkāpuši likumu, tāpēc, protams, mēs savu taisnību mēģināsim pierādīt līdz galam," teica NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere. Lai arī padome atkārtoti uzsvērusi, ka konkurss noslēdzies ar labāko iespējamo rezultātu, Ķezbere atzīst – pēc visa, kas saistībā ar padomes izraudzīto LTV valdes priekšsēdētāju izskanējis publiskajā telpā, viņa padomātu, vai vēlreiz balsot par Eināru Gielu.
Vai rīkot jaunu konkursu, padome lems nākamās nedēļas beigās.
