Iepriekš Saeimā par Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanu diskutēja pirms trīs gadiem, taču šo procesu piebremzēja arī Covid-19 pandēmija. Nu 10 822 Latvijas pilsoņi kolektīvajā iesniegumā lūdza Saeimu lemt par Uzvaras pieminekļa demontāžu.
Pieminekļa nojaukšanas iniciatīvas autors Uģis Polis parlamenta komisijā uzsvēra, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā iemeslu šajā jautājumā pieņemt kādus lēmumus kļuvis tikai vairāk, jo šis piemineklis daudziem Latvijas iedzīvotājiem asociējas ar padomju laikiem un to slavināšanu.
"Nav nekad par vēlu to izdarīt, un šis jautājums būs aktuāls tik ilgi, kamēr šis piemineklis tur atradīsies. Krievija ir skaidri demonstrējusi, ka tai nav saistoši nekādi starptautiski līgumi. Es nevaru iztēloties labāku momentu, kad šo pieminekli varētu sākt demontēt," sacīja Polis.
Tomēr no juridiskā viedokļa nekas nav mainījies, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā ar Krieviju noslēgts līgums, kas pastiprināts ar notām pēc mēģinājuma pieminekli uzspridzināt dažus gadus vēlāk. Līgumu galvenais mērķis bija Krievijas armijas izvešana no Latvijas teritorijas un Skrundas lokatora nojaukšana, atgādināja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Atis Lots.
Pēc viņa teiktā, Latvija neriskēs vienpusēji saraut šo līgumu saistības: "Kādas sekas tas varētu izraisīt, man grūti prognozēt. Protams, vēlreiz saprotot situāciju, kādā mēs visi atrodamies Krievijas agresijas Ukrainā dēļ, aicinu meklēt risinājumus, kas neapdraud šo Latvijas starptautisko saistību izpildi. Proti, risinājumi, kas nenojauc pašu objektu, bet iekārto tā apkaimi, lai sniegtu skaidru viedokli, piemēram, par to, ko mēs domājam par Padomju armiju un padomju okupāciju."
Komisijas deputātu viedokļi par pieminekļa nojaukšanu atšķiras. Daļa deputātu uzskata, ka par to runāt ir bezatbildīgi saistībā ar sabiedrības noskaņojumu Krievijas karadarbības dēļ. Citi, pieminekli saucot par apendicītu un kauna stabu, sagaida juridiski pamatotu tā likvidēšanu.
“Ir pamats domāt, ka darbības ar pieminekli pastiprinās spriedzi, un tas nav Latvijas drošības interesēs,” sacīja Ārlietu komisijas deputāte Krista Baumane (“Attīstībai/Par!”).
“Mēs esam ārkārtīgi asi reaģējuši uz burtu ''Z'' un ''V'' lietojumu konfliktā Ukrainā, kas izklausās gandrīz bērnišķīgi salīdzinājumā ar milzīgu monumentu, kas simbolizē komunistu iedomāto uzvaras gājienu pāri brīvajām demokrātiskajām zemēm,” pauda Ārlietu komisijas deputāte, dziedātāja Ieva Akuratere (“Konservatīvie”).
“Vēl jo vairāk mūsdienu kontekstā. Mēs saprotam, ka tur pulcējas tie, kuri piemin nevis Otrā pasaules kara upurus, bet krievu Putina režīma fašisti, bet man trūkst Tieslietu ministrijas redzējuma. Te var runāt par ļoti daudz dažādām lietām, bet runāt par pieminekļa demontāžu ir ļoti bezatbildīgi šobrīd,” sacīja Ārlietu komisijas deputāts Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība).'
Komisijas deputāti pēc tās priekšsēdētāja Riharda Kola (Nacionālā apvienība) ierosinājuma nolēma aicināt Rīgas domi pieminekļa tuvumā uzlikt informatīvās plāksnes par tā vēsturisko kontekstu, pārliecināties, ka monumenta tehniskais stāvoklis neapdraud cilvēkus, un mainīt pieminekļa nosaukumu.
"Tomēr ir aicinājums veikt pamatīgu tehnisko ekspertīzi šim objektam un uz ekspertīzes laiku norobežot šo teritoriju. Otrs aicinājums būtu nekavējoties virzīt skaidrojošo plākšņu izvietošanu. Trešais ir šī objekta nosaukuma maiņa. Tagadējais nosaukums ir pārņemts no padomju varas, bet mēs neesam padomju varas mantinieki,” sacīja Kols.
Saeimas Ārlietu komisija uzdos Tieslietu ministrijai divu nedēļu laikā piedāvāt juridisku risinājumu par Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanu.
Vienlaikus komisija rosinās Rīgas domei nekavējoties virzīt Otrā pasaules kara vēsturi skaidrojošu plākšņu izvietošanu Uzvaras parkā, kā arī mainīt pieminekļa vārdu. Tā tagadējais nosaukums – Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem – palicis vēl no padomju laika, 1985. gada, kad šī būve tapusi.
Vienlaikus jāatgādina, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā virza priekšlikumu par iespējamu aktivitāšu 9. maijā ierobežošanu. Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā paredzēts aizliegt rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa. Šis balsojums Saeimas plenārsēdē gaidāms jau šīs nedēļas sēdē.
