ĪSUMĀ:
- Ceturtdien Saeima pieņems gala lēmumu par Artusa Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai.
- Deputāti komisijā diskutēja par to, vai inkriminēto noziegumu nevada politiski motivēts lēmums.
- Visvairāk par Kaimiņa aizstāvību iestājās Jaunās konservatīvās partijas deputāti.
- Ja prokuratūra Kaimiņam līdz augustam necels apsūdzību, tad iestāsies noilgums deputātam inkriminētajā nodarījumā.
- Kaimiņš uzskata, ka apsūdzības nav pamatotas, taču prokurors apgalvo, ka pierādījumi ir pietiekami.
- Komisijas vadītāja skaidroja, ka iepriekš deputāti pie lēmuma neesot nonākuši, bija jāpieņem valsts budžets.
- Prokurors norādīja, ka jautājuma izskatīšanas laikā izveidojušās viedokļu atšķirības starp viņu un deputātiem.
Par deputāta izdošanu kriminālvajāšanai balsoja 10, pret bija 2 un atturējās divi deputāti. Izdodot deputātu kriminālvajāšanai, viņš saglabā tiesības piedalīties Saeimas darbā. Par lēmumprojektu tālāk plānots balsojums ceturtdien Saeimā, kur parlamentārieši pieņems gala lēmumu.
Prokuratūra plāno celt apsūdzību Kaimiņam par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Deputāti komisijā diskutēja par to, vai inkriminēto noziegumu nevada politiski motivēts lēmums, ņemot vērā, ka apsūdzība mainīta vairākkārt. Tomēr tika pieņemts lēmums tiesai lemt par Kaimiņam inkriminēto.
Kaimiņš inkriminēto lietu sauc par politisku pasūtījumu. “Es savu sodu pa šiem diviem gadiem esmu saņēmis ar šiem pantiem, kas mainījušies, – sen jau saņēmis, gan par reputācijām, gan kauna lietām,” norādīja deputāts.
"Man pastāvēja un pastāv šaubas, atskatoties, kā tas noticis iepriekšējā reizē, kad Kaimiņu pieprasīja izdot. Un toreiz prokuratūras pārstāvis teica, ka visi vai pamatā visi pierādījumi savākti lietai. Izrādījās, ka – nē, lieta netika ierosināta. Ja mēs neizdodam, aizdomas par Artusu Kaimiņu paliks, pat ja viņš pēc tam pārdomā iet politikā. Šai gadījumā, man liekas, šo lietu var izšķirt par labu vienai vai otrai pusei tikai tiesa. Tāpēc es balsoju par," savu balsojumu pamatoja komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība).
Par Kaimiņa aizstāvību visskaļāk iestājās deputāti no Jaunās konservatīvās partijas (JKP).
Saeimas deputāte Linda Medne (JKP) sacīja: “Pēc visa spriežot, izskatās pēc politiski safabricētas lietas.”
Savukārt deputāts Juris Jurašs (JKP) skaidroja: “Jau no paša sākuma izmeklēšanas bloka pārstāvjiem bija skaidrs, ka šis process lielā mērā ir politiski pamatots un tiesisku argumentu tā uzsākšanai nebija.”
Ja prokuratūra Kaimiņam līdz augustam necels apsūdzību, tad iestāsies noilgums deputātam inkriminētajā nodarījumā. Tad kriminālprocess būs jāizbeidz. Lietas prokurors Māris Urbāns apsūdzību celt nevar, kamēr Saeima nav galīgi lēmusi par Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai. Šo lūgumu prokurors iesniedza Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai jau pērn oktobrī.
Politiski vadīts lēmums
Kaimiņš uzskata, ka apsūdzības nav pamatotas un tas ir bijis veids, kā viņu noņemt no politiskās “skatuves”. Viņaprāt, prokurors Urbāns ir melojis.
“Tā nav taisnība, ar ko Urbāns šobrīd ir atnācis uz Saeimu un prasa manis izdošanu. Šīs absolūti politiskās iezīmes, ko jūs redzat, man jau nekas cits neatliks, kā tikt ar to galā,” sacīja Kaimiņš.
Tikmēr prokurora ieskatos pierādījumu pietiek, lai celtu apsūdzību. Prokurors uzskata, balstoties uz Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas secināto, ka deputātiem nav jālemj par Kaimiņa nevainīgumu, bet tas jāuztic tiesai. Taču, kamēr Saeima neizdod deputātu kriminālvajāšanai, apsūdzību celt nevarot.
Gan atbildīgā Saeimas komisija, gan turpmāk arī Saeima neuzņemas tiesas kompetenci. Un tai nav jāpieprasa lietas materiāli, kas atklāj lietas detaļas. Tai nav prognožu vai pieņēmumu līmenī jālemj, vai amatpersona ir vainojama nozieguma izdarīšanā. Tai nav jāpārbauda vairāk, nekā tiek lūgts ierosinājumā.
Rezultātā komisijas deputāti balsojumā vienojās, ka šis jautājums jāuztic tiesu sistēmai, jo tikai tā var kliedēt šaubas.
Kādēļ lēmumprojekta pieņemšana kavējās?
Komisijas vadītāja Kursīte-Pakule skaidroja, ka iepriekš deputāti pie lēmuma neesot nonākuši, jo parlamentāriešiem bija jāpieņem valsts budžets, tāpēc komisijai ne vienmēr izdevās izveidot kvorumu. Tāpat bijušas reizes, kad visi iesaistītie nevarēja ierasties.
Kursīte-Pakule sacīja: “Es nevaru vienpersoniski nobalsot vai trim četriem cilvēkiem esot, kad nav kvoruma, par to, vai izdot kriminālvajāšanai vai neizdot. Tā ir dzīve, kurā ir jāmēģina atrast risinājumu un, pats galvenais – nebija šis grifs „steidzīgi”.
Tikmēr prokurors Urbāns pirms balsojuma pauda, ka iesniegtajiem materiāliem nebūtu nepieciešama īpaša norāde, ka tie jāizskata steidzami.
“Manā ieskatā kaut kāda īpaša norāde par šī jautājuma izskatīšanas aktualitāti vai par to, ka tā būtu jāizskata kaut kādos ātrākos termiņos, nebija nepieciešama. Manuprāt, tā informācija, kas cirkulē masu medijos un sabiedrībā, ir acīmredzama, ka jautājumi, kas saistīti ar Saeimas deputātu iespējamo kriminālatbildību, ir aktuāli. Nebūtu pieļaujams, ka tos Saeimas komisijā izskata tik ilgu laiku,” norādīja Urbāns.
Prokurors sacīja, ka likumā nav norādīts, kā notiek komisiju sēdes, lai lemtu par šādiem jautājumiem. Tāpēc jautājuma izskatīšanas laikā izveidojušās viedokļu atšķirības starp viņu un deputātiem. Parlamentārieši lūguši sniegt informāciju, kas saistīta ar pierādījumu satura atklāšanu un prokuroru vērtējošo atzinumu. Prokurora ieskatos tā ir tiesas kompetence.
Tikmēr Kursīte-Pakule norādīja, ka lēmums ir atbildīgs, tāpēc bija jāļauj izteikties visiem iesaistītajiem.
“Es, liekot roku pie sirds, saku, ka nekas netiek bremzēts, bet katram cilvēkam mūsu valstī, tostarp arī deputātam, ir jābūt iespējai aizstāvēties un pamatot savu viedokli. Mums ir jānoskaidro, ir vai nav aizdomas par politisku pasūtījumu,” skaidroja komisijas vadītāja.
KONTEKSTS:
Prokuratūra oktobrī Saeimai lūdza piekrišanu Artusa Kaimiņa saukšanai pie kriminālatbildības. Kaimiņam arī mīkstināta apsūdzība – sākumā apsūdzība bija grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, tagad to plānots celt vienkārši par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas atsevišķi deputāti pagājušajā nedēļā veltīja kritiku izmeklētāju darbam Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa lietā, bet lēmumu par viņa izdošanu kriminālvajāšanai vēl nepieņēma.
KNAB sākotnēji kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas "KPV LV" finansēšanu 2018. gada jūnijā aizturēja Saeimas deputātu Kaimiņu, "KPV LV" valdes locekli Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu. Vēlāk trijotne tika atbrīvota un viņiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Vēlāk lieta tika sadalīta, jo KNAB lūdza sākt kriminālvajāšanu pret Zakatistovu un Tamužu. Patlaban Zakatistova un Tamuža lieta atrodas pirmās instances tiesā, liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs.
