ĪSUMĀ:
- Veselības pakalpojumu dalīšanu grozos atliks līdz vasarai.
- Deputāti lēma par termiņu līdz 1. jūlija, bet to vēl plāno mainīt uz 1. jūniju.
- Līdz vasarai visi Latvijas iedzīvotāji saņems vienādu veselības pakalpojumu daudzumu.
- Čakša saka, ka izmaksas lēmuma dēļ varētu būt ap miljonu eiro.
- Klementjevs vaino ministriju nemākulībā.
- Čakša skaidro, ka problēmas radušās IT sistēmā.
- Ministrijā saka, ka sistēma varētu būt gatava jau no 1. marta.
„Pielabosim pašu likumu, iekļaujot tur vēl dažas grupas, kas ir palikušas ārpus, ko jau norāda ļoti daudzi: trešās grupas invalīdi, mikrouzņēmumi un patentmaksātāji, manuprāt, arī, un arīdzan kārtībā būs IT lietas,” skaidroja komisijas vadītājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!").
Trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio Skride sacīja, ka veselības pakalpojumu dalīšanas divos grozos atlikšana papildu naudu neprasīs.
Arī pašlaik sistēma nestrādā, teica Skride. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs izvērtēs iespējamās lēmuma sekas.
Problēmas ar sistēmas ieviešanu
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka jau šobrīd vērojami valsts veselības apdrošināšanas ieguvumi. Pērn no iedzīvotāju maksājumiem nozare ieguvusi 85 miljonus eiro, ko samaksāja strādājošie - „visi tie, kas maksā pilnajā nodokļu maksāšanas režīmā, palielinot 1 % sociālo iemaksu pie nodokļu reformas. Un tad šis 1 % aizgāja veselības aprūpes budžetā, kas tika novirzīts specifiski ārstu un māsu atalgojumiem”.
Tomēr informācijas tehnoloģiju sistēmas problēmu dēļ jaunā kārtība darbu nav sākusi. Visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus.
“Šobrīd, ja mēs runājam par pilnā pakalpojuma apjomu, kas, veicot sociālās iemaksas pienākas 97 % iedzīvotāju, un brīvprātīgās iemaksu veikšanas režīmā ir 3 % iedzīvotāju. Šobrīd, pārliekot šo termiņu, šie 3 % saņems arī pilno pakalpojumu grozu. Necietīs tātad tie, kuri veic jau iemaksas vai ir veikuši brīvprātīgi iemaksas. Šobrīd ieguvēji zināmā mērā būs tie, kas nav veikuši iemaksas, šie 3 % iedzīvotāju, kas līdz 1. jūlijam varēs saņemt pilno pakalpojumu grozu, kas nozīmē, ka Nacionālajam veselības dienestam jārēķinās ar finanšu apjomu tiklīdz šis lēmums tiek pieņemts, kāds varētu papildus būt ambulatorajiem pakalpojumiem, izmeklējumiem un konsultācijām,” skaidroja ministre.
Precīzas izmaksas būs jāaprēķina Nacionālajam veselības dienestam. Čakša lēsa, ka tie varētu būt viens līdz divi miljoni eiro.
„Ir skaidrs, ka tas ir budžeta ietvarā. Tā nav nekāda papildus nauda šobrīd. Tas ir tas finansējums, kas ir jau šobrīd visiem paredzēts. Tā kā likums nav atcelts, ir vienkārši pagarināts ieviešanas termiņš tieši grozu sistēmai, ne jau likumam, likums jau ir spēkā no pagājušā gada, vienkārši šai grozu sadalīšanai, tad tas nemaina šobrīd neko attiecībā uz ārstu atalgojumiem. Bet te ir būtiski, lai šī sistēma sāk strādāt,” uzvēra ministre.
Izskan kritika ministrijai
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izskanēja asa kritika ministrijai. Saskaņas deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa") jautāja, kā bija organizēts darbs ministrijā, ja pirms gada pieņemto likumu neizdevās savlaicīgi ieviest: „Jūs zinājāt, ka likums būs pārkāpts un 1. janvārī nestāsies spēkā. Kāpēc jūs neziņojāt ministram, kāpēc ministrs nebija komisijā un kāpēc komisija tad nerunātu par pārejas noteikumiem, lai ieviestu vēlāk. Tāpēc, ka šodien reāli astoņas dienas likums strādā un mums šodien vajag juridiski kaut kā iziet tā, kur vispār nav saprotams.”
Vēl 27. decembrī ministri informējuši, ka sistēma strādās. Tomēr tā nenotika. Taujāta, kā tas var būt, Čakša Latvijas Radio atbildēja šādi:
„Nu, ziniet, tā ir tehnika. Es saprotu, ka tā programmatūras masa bija tik liela, ka tad, kad viņi man jau 31. decembrī teica, ka buksē, tas vairāk tur. Jo 27. decembrī viņi tiešām vēl bija ļoti optimistiski un cerēja, ka izdosies palaist sistēmu.”
Veselības ministres padomniece E-veselības projekta jautājumos Ilze Āboliņa komisijas sēdē teica, ka seši mēneši sistēmas ieviešana nebūs vajadzīgi - līdz janvāra beigām varētu palaist sistēmu, pēc tam "izķerot" kļūdas. Tādējādi to varētu lietot jau no 1. marta. Vienlaikus nebija pārliecības, ka, sākot izmantot sistēmu, kādā no 26 datu bāzēm neradīsies problēmas ar informācijas kvalitāti.
Komisijas deputāti atbalstīja ieceri, kas paredz jauno kārtību atlikt līdz 1. jūlijam. Tomēr Skride pauda, ka termiņu precizēs un rosinās atlikt līdz 1. jūnijam. Nākamnedēļ šajā jautājumā varētu pieņemt gala lēmumu, kā arī lemt par izmaiņu virzīšanu skatīšanai Saeimā.
KONTEKSTS:
No šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic.
Tomēr sistēma IT problēmu dēļ darbu nav sākusi, un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus. Pieļauts, ka jauno kārtību varētu pielietot no februāra pēc IT problēmu novēršanas. Līdz tam visi līdzekļi veselības aprūpei tika gūti no vispārējiem nodokļu maksājumiem, un aizejošā valdība izlēma šo sistēmu reformēt, jo tieši caur apdrošināšanas sistēmu saskatīja iespējas palielināt nozarei trūkstošo finansējumu.
Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko slimību ārstēšana, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostika.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
