ĪSUMĀ:
- Komisijā neizšķirts balsojumā par Civilās savienības likumu; tas nozīmē darbu neturpināt.
- Saeimai joprojām jāpilda Satversmes tiesas spriedums par visu ģimeņu aizsardzību.
- Kustība "Dzīvesbiedri" turpinās aktualizēt jautājumu.
- Tieslietu ministrija norāda, ka par turpmāko lems nākamā nozares vadība.
Daļa deputātu komisijā norādīja, ka jāturpina likumprojekta skatīšana, jo Saeimai ir jāpilda Satversmes tiesas lēmumus, kas prasa aizsargāt visas ģimenes – arī viendzimuma partneru veidotas. Civilās savienības likums paredzētu reģistrēt divu pilngadīgu personu kopdzīvi pie notāra, lai pāris būtu redzams valstij – gan tiesiski, gan ekonomiski, gan sociāli.
Citi deputāti iestājas pret likumprojekta skatīšanu. Piemēram, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Gunārs Kūtris likumprojektu nosauca par maskētu laulību likumu.
"Šajā gadījumā Satversmes tiesa ir nedaudz pāršāvusi pār strīpu, izvirzot prasības, kam vajadzētu būt Latvijas likumā noregulētam. Protams, nav jāignorē tiesas spriedums. Tas ir jāuztver ar izpratni. Mēs varam diskutēt un spriest, bet forma, kā mēs to izlemsim, tā ir mūsu, likumdevēja, kompetencē. Un tiesiskajā realitātē tā ir mūsu kompetence lemt, vai mēs esam šobrīd gatavi šādu jautājumu risināt. Pēc būtības Civilās savienības likums ir maskētās laulības likums," sacīja Kūtris.
Savukārt komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka likumprojekts ģimeni neapdraud. "Mums ir jārunā par konkrētu piedāvājumu. Bet diskusija par to – labs vai slikts spriedums – tas nav produktīvi. Tas ir bezjēdzīgi. Un šeit viedokļi var būt dažādi. Bet, ja mēs uzdosim jautājumu citādāk – ja ir divi cilvēki, ja viņiem mēs varam nodrošināt labāku interešu aizsardzību un citam tas nerada nekādu problēmu, vai tas ir jādara? Manuprāt, tas ir valsts pienākums," sacīja Judins. Viņš arī norādīja, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tiesības virzīt likumprojektu ir arī valdībai un atsevišķiem deputātiem. Līdz ar to viņš paredz, ka likumprojekts atkal nonāks Saeimas dienas kārtībā.
Bija arī daļa deputātu, kas sacīja, ka likumprojekts būtu jāprecizē, taču tas neliedz turpināt darbu pie tā.
Par darba turpināšanu pie šī likumprojekta balsoja pieci deputāti, taču pieci bija arī pret. Vienlīdzīga balsojuma gadījumā notika vēl viens balsojums, taču tas neatšķīrās. Tas nozīmē, ka deputāti lēma neturpināt darbu pie likumprojekta. Satversmes tiesas spriedums parlamentam gan joprojām ir jāpilda.
Kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis uzsvēra, ka viņu Saeimas lēmums nepārsteidza. Lēmums arī nenozīmējot, ka jautājuma virzība būtu apstājusies – tas tikšot virzīts gan politiskā, gan tiesas ceļā.
Zālītis arī uzsvēra – radot Satversmes tiesu, likumdevējs neparedzēja faktu, ka tiesas spriedumi varētu tikt nepildīti.
Tieslietu ministrijā norādīja, ka par to, vai tiks gatavots jauns likumprojekts Satversmes tiesas lēmuma izpildei, būs jālemj nākamajai jomas vadībai.
Ministrijas pārstāve Dagnija Palčevska sacīja: "Tas noteikti ir jautājums, kad būs stājies amatā jaunais ministrs vai ministre un kāds ir viņa politiskais redzējums. Droši vien, ka šobrīd ir pāragri izteikt kādus minējumus. Katrā ziņā ļoti daudz alternatīvu, ko piedāvāt, īsti nav, jo tie jautājumi ir vieni un tie paši, kas ir jāliek iekšā likumprojektā ar citu nosaukumu vai ar nedaudz citu saturu. Bet, vai tas mainīs rezultātu, kāda ir politiskās vadības nostāja, to tad laiks rādīs."
Arī šobrīd Administratīvās tiesas senātā vēršas pāri, kas tiesiski vēlas reģistrēt savas attiecības. 27 pāri tiesas ceļā jau ir panākuši savu kopdzīves atzīšanu, 23 pāru lietas vēl ir procesā.
Neskatoties uz Saeimas komisijas lēmumu, partija "Progresīvie" rosinās ieceres iekļaušanu Saeimas sēdē, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja partijas pārstāve Antoņinas Ņenaševa.
KONTEKSTS:
Likumdevējiem līdz šī gada 1. jūnijam bija jānovērš Darba likumā noteiktā par atvaļinājumu tikai bērna tēvam neatbilstība Satversmei. Tā lēma Satversmes tiesa (ST), izskatot sievietes iesniegumu, kuras partnere nesaņēma pēc bērna piedzimšanas paredzēto atvaļinājumu. Tiesā uzsvēra, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība. Tādēļ valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes. ST spriedums neskar laulības institūtu, kas definēts kā sievietes un vīrieša savienība.
Arī "Latvijas Senioru kopienu apvienība" (LSKA) atzinīgi vērtējusi piedāvāto regulējumu, norādot, ka noteikt kritērijus, pēc kādiem juridiski var formulēt, kas ir ģimene, un atbilstoši tam noteikt ģimenes sociāli ekonomisko aizsardzību un atbalstu, ir būtiski arī daudziem senioriem, jo Latvijā netrūkst gadījumu, kad dažādu iemeslu dēļ vecāka gadu gājuma cilvēki dzīvo kopā vienā mājsaimniecībā un rūpējas viens par otru, kamēr viņu juridiskie laulātie vai tuvākie radinieki par šiem cilvēkiem neliekas ne zinis.
Iepriekš ziņots, ka Saeimā varētu pietikt balsu Civilās savienības likumam. Tas paredzētu, ka juridiski pie notāra var nostiprināt divu pilngadīgu personu kopdzīvi - gan viendzimuma, gan pretējā dzimuma pāri. Tomēr to pieņemt neizdevās. Tā rezultātā desmitiem viendzimuma ģimenes lūgušas ģimenes fakta konstatāciju tiesas ceļā, daudzas jau to saņēmušas. Tāpat arī kustība "Dzīvesbiedri" Saeimā iesniedza līdzdalības platformas "Manabalss.lv" iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" ar 23 544 Latvijas iedzīvotāju parakstiem. 14. Saeimas Mandātu komisija iniciatīvu noraidīja.
Vienlaikus Centrālajā vēlēšanu komisijā notika parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē. Iniciatori "Latvijas vīru biedrība" piedāvāja noteikt, ka ģimenes pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija, tādējādi izslēdzot viendzimuma pārus no tādiem, kas var veidot ģimeni. Parakstu vākšana nebija veiksmīga. Arī vairāki juristi un nevalstiskās organizācijas ir pret Civilās savienības likumu.
