Par izmaiņām likumdošanā, ko iesaistītās puses jau paspējušas nosaukt par „vardarbības grozījumiem”, Saeima diskutē jau kopš pavasara. Trešdien, 12. oktobrī, bija plānots tos virzīt apstiprināšanai Saeimā.
Izmaiņu iemesls
Nesenais traģiskais negadījums Liepājā, kad skolniece sadūra skolotāju, nav bijis tiešais iemesls šo grozījumu straujai virzīšanai. Diskusijās neviens nenoliedz, ka vardarbības epizodes skolas vidē ir visai bieži sastopama parādība, taču Liepājas incidentam pamatā ir cits stāsts – medicīniska diagnoze, kas nav pietiekami izsvērta.
Vai gadījumos, kad bērnam nav šādas diagnozes, izolēšana no skolas ir pareizais risinājums?
Latvijas Radio to pamatoja viens no grozījumu ierosinātājiem, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas līderis, Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns: “Mēs kaut kā vienmēr gribam izcelt minoritāšu aizstāvību, to, kuri ir mazākumā, nevis to, kuri ir vairākumā. Būtu vairāk jāaizstāv vairākums, nevis viens agresors.”
Otri „vardarbības grozījumu” iniciētāji bija Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.
Kā skaidroja nevalstiskās bērnu tiesību organizācijas “Dardedze” runaspersona Anda Avena, kura kopš pavasara ir sekojusi notikumu virzībai Saeimas sēdēs, iegansts bijis arī kāda plašākai sabiedrībai neatklāta skolēna vardarbības epizode pret pedagogu Jelgavā. Izglītības nozare šādi mēģina rast risinājumu, lai aizsargātu darbiniekus.
Iebildes pret grozījumiem
Taču pamazām diskusija paplašinājusies – jaunie grozījumi regulētu arī vardarbības epizodes pret citiem skolēniem. Tika apsvērta iespēja vainīgo uz mēnesi izolēt un nodrošināt mājmācību, bet pēc tam pašvaldības bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupai būtu jāsagatavo atzinums par bērna atgriešanos izglītības iestādē.
Centrs “Dardedze”, centrs “Marta”, Latvijas Autisma apvienība, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija, vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" un citas tomēr uzskata, ka grozījumi nevis palīdzēs vardarbību mazināt, bet gan izstums “sarežģītos” bērnus no skolas vides, tādējādi radot auglīgu augsni tālākam vardarbības pieaugumam, ko jutīs visa sabiedrība.
“No vairākiem direktoriem esmu sadzirdējusi satraucošu lietu. Viņi ir identificējuši bērnus, no kuriem grib atbrīvoties. Tie lielākoties ir bērni, kuri mācās vispārizglītojošā skolā, viņiem ir mācīšanās grūtības vai garīgās attīstības traucējumi. Ja bērns netiek līdzi klases tempam, tad vardarbība ir pašsaprotama lieta. Viņi gaida grozījumus, lai varētu to izdarīt. Tas ir vairāk nekā satraucoši,” atklāja organizācijas “Iespējamā misija” vadītāja Ramona Urtāne.
Urtāne, kas pati kā skolotāja ir piedzīvojusi skolēnu agresiju, norādīja uz tendenci: tā bieži vien rīkojas bērni ar mācību traucējumiem, un tieši viņus piespiedu mājsēde vēl vairāk stigmatizēs. "Viņam atgriezties atpakaļ pēc viena, trim vai vairāk mēnešiem mācību procesā būs vairāk nekā neiespējami. Šis būs potenciālais mazkvalificētais darbaspēks ar nosacījumu, ja viņi vispār nonāks līdz darba tirgum. Tie būs tie, kas saņems sociālos pabalstus, tie būs ielu bērni, vēlāk bezpajumtnieki. Mēs ar šiem grozījumiem ļoti stabili iestrādājam mūsu sociāli neaizsargāto sabiedrības grupu," sacīja Urtāne.
Ar vēstuli atbildīgajai Saeimas komisijai nāca klajā arī Valsts prezidents Egils Levits, aicinot pirms trešā lasījuma no likumprojekta tomēr izslēgt strīdīgo regulējumu.
Spraigas diskusijas Saeimas komisijā
Saeimas komisijā diskusijas bija ļoti spraigas. Vairāki deputāti uzsvēra, ka tiesības uz netraucētu izglītību ir ne tikai vardarbīgam skolēnam, bet arī citiem bērniem, turklāt šādi ārkārtas mēri taptu pieņemti tikai gadījumos, kad vardarbība atkārtojas un atkārtojas, bet skolas nespēj ar to cīnīties.
Tomēr komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) skaidroja, ka asā sabiedrības reakcija un arī Valsts prezidenta iejaukšanās šobrīd izsmeļ iespēju grozījumus Izglītības likuma 14. panta 47. punktā tālāk nodot Saeimai.
Diskusijās kļuvis skaidrs, ka Latvijas izglītības sistēma fundamentāli atpaliek iekļaujošās izglītības attīstībā un vardarbības problēma skolās ir jārisina citā veidā.
Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībai ar Labklājības un Veselības ministriju likumdevēji tālab paģērēja līdz 2023.gada 14.aprīlim izstrādāt informatīvo ziņojumu par iekļaujošo izglītību visās izglītības pakāpēs. Bet jau līdz 14. februārim Ministru kabinetā iesniegt informatīvo ziņojumu par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu izglītības iestādēs, un par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, lai izveidotu atbalsta pasākumu sistēmu izglītojamiem, viņu ģimenēm un pedagogiem.
Ašeradens intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pastāstīja, ka ziņojumu par iekļaujošas izglītības ieviešanu plāno attiecībā uz visu sistēmu – no bērnudārza līdz pat augstskolai. Tāpat esot vajadzīga agrīna diagnostika šādām problēmām.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure atzinīgi vērtēja ieceri uzlikt par pienākumu paskatīties uz problēmu sistemātiski. Pašlaik iekļaujoša izglītība esot fragmentāra.
Tikmēr Tiesībsarga biroja bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere vērsa uzmanību uz to, ka regulējums jau tagad paredz atbalsta personāla iesaisti sarežģītās situācijās skolās, taču desmitiem skolu šāda personāla neesot.
KONTEKSTS:
Saeimas Izglītības komisijā virza ieceri skolas direktoriem piešķirt tiesības lemt par agresīvu skolēnu izglītošanos ģimenē. Paredzēts, ka šādu lēmumu skolu vadītāji varēs pieņemt, ja skolēns veicis atkārtotu emocionālu vai fizisku vardarbību pret pedagogiem vai skolas biedriem.
Grozījumi Izglītības likumā joprojām tiek uzlaboti, un tos paredzēts tuvākajā laikā nodot Saeimā trešajam, galīgajam lasījumam.
Pret ieceri iebildis tiesībsargs un bērnu tiesību aizstāvji, kā arī vairāk nekā 30 nevalstiskās organizācijas.
