1994. gadā noslēgtā vienošanās "Par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" paredz pusēm pienākumu rūpēties un uzturēt memoriālās būves un apbedījuma vietas. Tas atrunāts vienošanās 13. pantā.
Uz Saeimas komisijas sēdi Ārlietu ministrija bija sagatavojusi plašu argumentāciju, kāpēc Latvijas valstij vairs nav pienākuma uzturēt pieminekli Uzvaras parkā.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība") atzīmēja, ka toreiz, kad tika noslēgta vienošanās, Latvija vērtēja pieminekli Pārdaugavā kā vietu, kurā Latvijas iedzīvotāji varētu pieminēt Otrā pasaules karā kritušos un kara beigas. Taču ar laiku šī nozīme ir mainījusies.
"Krievijas bruņoto spēku veiktās noziedzīgās darbības Ukrainā un Krievijas propagandas retorika, kas attaisno šādu rīcību, ir diskreditējusi pieminekļa Pārdaugavā simbolismu kā Padomju armijas uzvaru par fašismu un karā kritušo piemiņas vietu. Un šobrīd tas ir kļuvis par vietu, kas asociējas ar un simbolizē agresorvalsti," sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Par šī panta apturēšanu nobalsoja seši deputāti, savukārt viens balsošanā nepiedalījās. Kopumā komisijā ir deviņi deputāti.
Ārlietu ministrijas ieskatā Latvijas teritorijā nav pieņemami objekti, kas asociējas ar Krievijas īstenotajiem agresijas aktiem. Līdz ar to juridiskie šķēršļi to pārvietošanai vai demontāžai ir gandrīz noņemti.
"Jebkādi juridiski, tiesiskie šķēršļi ir noņemti. Un mēs savā ziņā pat varētu skatīties arī plašāk. Lai nav kaut kādas interpretācijas. Tas nav tikai Pārdaugavas stabs, tie ir vairāk [nekā] 300 padomju varas pieminekļi uzstādīti. Nevajag baidīties, ka starptautiskās saistības mums liedz rīkoties. Nē," sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība).
Līdz nākamajai Ārlietu komisijas sēdei tiks sagatavots likumprojekts par līguma 13. panta apturēšanu. Pēc tam deputāti lems par tā virzīšanu Saeimā.
Kols pieļāva, ka šis likumprojekts Saeimā varētu tikt izskatīts steidzamības kārta, proti, divos balsojumos. Tāpat Ārlietu komisija rakstīs vēstuli Ministru kabinetam, kurā aicinās valdību apturēt vai denonsēt vairākus citus starptautiskos līgumus, kas noslēgti ar Krieviju.
KONTEKSTS:
Pēc tam, kad Krievijas februāra beigās iebruka un izvērsa karu Ukrainā, Latvijā ar jaunu sparu uzvirmoja diskusijas par Uzvaras parkā esošā pieminekļa turpmāko likteni. Pieminekli nojaukt neļauj Krievijas un Latvijas noslēgtā vienošanās par Krievijas militāro pensionāru sociālo aizsardzību. Saeimas komisijā sākusi izvērtēt Latvijas un Krievijas divpusējos līgumus, lai lemtu par katra konkrēta līguma iespējamo darbības apturēšanu vai denonsēšanu.
Saeimas komisijām vēl būs jāvērtē Tieslietu ministrijas sagatavotie priekšlikumi iespējām pārveidot vai demontēt pieminekli Uzvaras parkā. Tikmēr Rīgas domes Pieminekļu padome jau konceptuāli vienojās, ka piemineklis Uzvaras parkā ir jāpārdēvē.
Netiek izslēgta iespēja rīkot referendumu par pieminekļa nojaukšanu.
Piemineklis Uzvaras parkā ik gadu 9. maijā ir daļas sabiedrības pulcēšanās vieta. Taču šogad ar mērķi liegt 9. maija svinības Saeima ierobežoja pasākumus pie Padomju armijas pieminekļiem.
