Šovasar tapa likumprojekts par uzdevumu pašvaldībām atbrīvoties no vietvārdiem, kas satur komunistiskā totalitārā režīma slavināšanas un rusifikācijas godināšanas pazīmes.
Likumprojekts paredzētu pašvaldībām pienākumu mainīt to ielu nosaukumus, kuri reiz piešķirti, lai slavinātu komunistisko režīmu vai kādu okupācijas režīma augsti vērtētu personu. Komisijas sēdē sākās diskusijas, pieminot dažādus dzejniekus un rakstniekus. Nav skaidrs, kā un kurš izvēlētos maināmos ielu nosaukumus.
"Domāju, ka šis likums ir vajadzīgs, bet ir vēl precizējams. Tāpēc, ka ir ļoti svarīgi ar komunistiskā terora saistītos nosaukumus likvidēt, bet
mums ārkārtīgi jāsargās no raganu medībām, lai mēs nelikvidējam savu kultūru, māksliniekus, zinātniekus, rakstniekus, dzejniekus.
Es pati esmu piedzīvojusi, ka šie cilvēki, ļoti talantīgie kultūras pārstāvji ir vienkārši dzīvojuši padomju laikā. Un dzejojuši, rakstījuši," sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekle Ieva Akuratere ("Konservatīvie").
Deputāte Evija Papule no "Attīstībai/Par!" sāka uzskaitīt vairākus konkrētus uzvārdus, par kuru izņemšanu no ielu nosaukumiem varētu raisīties diskusijas. "Varbūt par literātiem. Vilis Lācis, Andrejs Upīts. Vai mēs pārskatīsim visu latviešu literatūru, kas ir daudz ko darījuši, tajā skaitā dažus sociāldemokrātus? Ko mēs darīsim ar Leonu Paegli, Mirdzu Ķempi, Linardu Laicenu un daudziem citiem autoriem?"
Saeimas Juridiskā biroja eksperte Lilita Vilsone uzsvēra, ka simtiem ielu nosaukumu nomaiņa nozīmētu papildu izmaksas daudziem uzņēmumiem, iestādēm. Vienlaikus Vilsone piekrita, ka likumprojektā nav norādītas ne konkrētas darbības, ne tajā ietvertā mērķa izpildītājs. "Es atgādināšu, ka spēkā esošās normas pašvaldībai dod uzdevumu rūpēties par ielu, apdzīvotu vietu nosaukumu veidošanu un nosaukumu maiņu. Tas ir pašvaldības uzdevums, ne velti Rīgā vairs nav Viļa Lāča ielas, tā ir pārdēvēta, tātad pašvaldība ir uzskatījusi, ka tā jārīkojas, un likums ļauj to darīt."
Izskanēja arī argumenti, ka šis būtu vēl viens likums, pēc kura pieņemšanas nekas nemainītos. Galu galā komisijas deputātu balsojumā Tieslietu ministrijas (TM) gatavoto likumprojektu atbalstīja seši deputāti, pret bija divi, bet atturējās seši.
"Tātad priekšlikums nav atbalstīts tālākai virzībai pirmajā lasījumā. Likumprojekts paliek neskatīts, tas ir viss šobrīd. Sēdi slēdzu."
Komisijas priekšsēdētājs balsoja par, bet atzina, ka likumprojekts bija vājš.
"Viena atbilde, kas likumā nav iestrādāta, ir mehānisms, kurā brīdī, kura institūcija noteiks to, kas ir jādara ar šo ielas nosaukumu. Uzdodot to 43 pašvaldībām pēc savas saprašanas lemt, vieniem būs Ķempes iela, vieniem ne. Tas nav jēdzīgi. Likuma iesniedzēji nebija šo lietu pārdomājuši," stāstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Tam piekrita arī Aigars Bikše ("Attīstībai/Par!"), kurš uzsvēra – pilnveidošanai būtu nepieciešams ilgāks laiks un šī Saeima to nepaspētu pilnveidot.
"Mēs taču beidzam darbu. Es domāju, lai nākošie deputāti skata to jautājumu un domā, un risina. Jo tas, par ko man bija aizdomas, ka grib virzīt ātrajā kārtībā, divos lasījumos. Manuprāt, tas nebija likums, kuru var izskatīt divos lasījumos ļoti ātri," sprieda Bikše.
Deputātiem nepiekrita Publiskās atmiņas centrs, viņu pausto saucot par "pseido" argumentiem.
"Šeit nekas netika atlikts. Likumprojekts tika noraidīts.
Visi argumenti, lai nevirzītu komunistiski totalitārā režīma nosodīšanu publiskā telpā, ir pseido argumenti. Okupācijas varas pārstāvju slavināšana publiskajā telpā nav tikai morāls, bet arī nacionālās drošības jautājums.
Faktiski ar šo Saeimas lēmumu šodien tiek dots visatļautības signāls dažādām grupām, kas uzskata, ka totalitārā režīma simbolu slavināšana Latvijā ir pieļaujama," vērtēja Publiskās atmiņas centra padomes loceklis Didzis Šēnbergs.
Publiskās atmiņas centrā arī minēja, ka ir vairākas pašvaldības, kurās ielu nosaukumi, kas veltīti, piemēram, PSRS armijas pārstāvjiem, jau sen ir nomainītas. Bet to atsakās darīt, piemēram, Daugavpils pašvaldība un tāpēc šāds likums ir tik svarīgs.
Biedrība "Publiskās atmiņas centrs" uzskaitījusi 98 vietvārdus ar komunistiskā totalitārā režīma slavināšanas un 47 vietvārdus ar rusifikācijas godināšanas pazīmēm.
Iepriekš Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka ielu un laukumu nosaukumi ir politikas daļa, kas ietekmē cilvēkus, viņiem to pat nezinot. Valsts prezidents uzskatīja, ka šo likumu vajadzētu pieņemt vēl šai, 13. Saeimai.
