Panorāma

EP atbalsta sankcijas Ungārijai

Panorāma

EP deputātu reakcijas uz Junkera runu

Atceļ Saeimas komisijas sēdi kvoruma trūkuma dēļ

Saeimas komisijā «norauj kvorumu» par atklātu prezidenta ievēlēšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 1 mēneša.

Saeimas Juridiskā komisija trešdien nevarēja virzīt uz priekšu Satversmes grozījumus par atklātām prezidenta vēlēšanām kvoruma trūkuma dēļ. Tautas priekšstāvju skaidrojumi par neierašanos ir dažādi, tomēr ceturtdien, kad izsludināta atkārtota komisijas sēde, deputāti sola ierasties. 

Satversmes grozījumi par atklātām prezidenta vēlēšanām ir viens no svarīgākajiem 12. Saeimas darbiem atlikušajā pilnvaru laikā. Pirmajā lasījumā grozījumus Satversmē atbalstīja 82 deputāti, taču trešdien uz Juridiskās komisijas sēdi, kur bija jālemj par grozījumu virzību uz otro lasījumu, ieradās tikai četri no desmit komisijas deputātiem.

"Uz komisijas sēdi ieradās Nacionālās apvienības (NA) un "Jaunās Vienotības" deputāti, kopumā četri. Lai nodrošinātu kvorumu, ir nepieciešama piecu deputātu klātbūtne. Es kā komisijas vadītājs esmu izsludinājis jaunu sēdi tikai ar vienu darba kārtības jautājumu - grozījumi Latvijas Republikas Satversmē - rītdien, piecas minūtes pēc Saeimas plenārsēdes," stāstīja Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (NA).

Deputātu skaidrojumi par sēdes kavēšanu ir dažādi. Piemēram, Aleksandrs Jakimovs ("Saskaņa") skaidroja, ka sajuties slikti un devies pie ārsta, paņemot slimības lapu.

Savukārt Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa") bijusi aizņemta ar citiem pienākumiem. "Es savlaicīgi brīdināju komisijas vadību un konsultantus par to, ka šodien man nebūs iespējas ierasties uz Juridiskās komisijas sēdi tāpēc, ka man ir jābūt Izglītības komisijā un Ārlietu komisijā, jo es esmu iesniegusi priekšlikumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas likumā un Diasporas likumā," skaidroja deputāte.

Guntis Kalniņš (Zaļo un Zemnieku savienība) sēdē nav bijis personīgu iemeslu dēļ, bet ceturtdien sola ierasties, jo ir par atklātām prezidenta vēlēšanām.

Deputāts Gunārs Kūtris gan atzina, ka ir pret likumprojektu. "Deputātiem ir daudz darba ar vēlētājiem. Man bija šodien iepriekš plānots pasākums. Otrkārt, zinot to, ka es balsošu "pret" šo likumprojektu, domāju, ka no manas balss nebija atkarīgs tas, kas notika Juridiskās komisijas sēdē," teica Kūtris.

Tikmēr Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Gundars Daudze īsziņā atbildēja, ka sēdes laikā bijis pie ārsta. Uz sēdi neieradās arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāte Inga Bite, kaut gan tieši LRA ir iniciatīvas par atklātām prezidenta vēlēšanām autori.

Bite sēdes laikā piedalījās priekšvēlēšanu debatēs Jelgavā. Pēc kolēģu teiktā viņai šķitis, ka komisijā par grozījumu virzīšanu otrajam lasījumam arī bez viņas klātbūtnes. Bite neierašanos uz sēdi atzina par kļūdu.

Saeimas kārtības rullis noteic, ka deputātam algu var samazināt tikai par Saeimas sēžu, nevis komisiju sēžu kavēšanu.

Ja prezidentu deputāti ievēlētu atklāti, vēlētāji varētu pārliecināties, kā balsojis katrs deputāts. Šādu kārtību aizstāvējuši vairāki "Tautas Panorāmā" aptaujātie iedzīvotāji.

"Es gribētu, lai nākamo prezidentu ievēlētu atklāti. Tās vēlēšanas, kādas bija, piemēram, kad Andri Bērziņu vēlēja par prezidentu, man nepatika skatīties, kā tur pūlējās, lai iebalsotu to, kas viņiem ir vajadzīgs," komentēja kāds Mazsalacas iedzīvotājs.

Savukārt Carnikavā pauda, ka pēdējās prezidenta vēlēšanās Saeima baidījusies iebalsot cilvēku, kurš ir gudrāks par viņiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti