"Es gribētu jūs aicināt beigt skatīt šo jautājumu, jo, ja man būs ar Latvijas valsti jātiesājas, tā būs pēdējā lieta, ko es darīšu Latvijā," sēdē teica Trikātas iedzīvotājs Lauris Rozenbaks. Emocionāli tik sakāpinātā gaisotnē Saeimas atbildīgā komisija šodien lēma par vairāku Vidzemes novadu apvienošanu. Un pretēji pašvaldības un iedzīvotāju iebildumiem Beverīnas novadā esošais Trikātas pagasts turpmāk būs Valkas novadā, bet Beverīna - Valmieras novadā.
"Ja kāds mēģina teikt, ka demogrāfija uzlabosies, ja mēs brauksim 40 km meklēt otru pusi, tad droši varu teikt, ka tā nebūs, uz Valku neviens nebrauc," pauda Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Jānis Fūrmanis. Līdzīga situācija būs arī Burtnieku novadam, kuru plānots pievienot Valmierai, bet tajā esošais Ēveles pagasts turpmāk atradīsies Valkas novadā. "Pašvaldība ir investējusi, un šis pagasts ir ieguvis jaunu elpu savā attīstībā, un no tā atteikties būtu neprātīgi," teica Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Edvīns Straume (“Vienotība”).
Pretēji ministrijas iecerei Saeimas komisija lēma Naukšenu un Rūjienas novadus nepievienot Valkai, bet gan Valmierai. Taču Valkas novadā būs tagadējais Strenču novads un, ņemot vērā Valkas atrašanos pierobežā, ministrija varētu lemt tai par īpaša statusa piešķiršanu. "Latvijas valstij goda jautājums ir saglabāt pašvaldību tajā teritorijā, kurā pirmajā ir pasludināta Latvijas neatkarība," teica Latvijas pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis. "Ideāli būtu, ja mums būtu speciāls statuss, ekonomiskās zonas, lai mēs varam piesaistīt investīcijas, ka Valkā ir labāki nosacījumi kā lielajos novados," norādīja Valkas mērs Vents Armads Krauklis.
Valmieras novadā turpmāk būs arī Mazsalacas un Kocēnu novadi. Šo pašvaldību pārstāvji dzirdīgas ausis komisijā neatrada, lai gan pauda apņēmību arī turpmāk strādāt kā atsevišķi novadi, bažījoties ka lielajā Valmieras novadā daudzi pakalpojumi iedzīvotājiem būs grūtāk sasniedzami. Saeimas komisija darbu pie novadu kartes varētu pabeigt nākamnedēļ.
KONTEKSTS:
Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Tiesa, februāra sākumā kļuva zināms, ka reformas kartē jau ieskicēts alternatīvs variants. Tā būtu atteikšanās no savulaik noteiktajiem novadu izveides kritērijiem.
