Sēdē piedalījās arī par līgumu izpildi atbildīgo nozaru ministriju pārstāvji. Deputāti uzklausīja viņu viedokļus par līgumu atbilstību ģeopolitiskajai situācijai saistībā ar Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā un starptautiskās sabiedrības vērstajām sankcijām pret Krieviju.
Komisija aicināja nozaru ministrijas izvērtēt, vai esošajos apstākļos ir iespējams apturēt katra atsevišķa ar Krieviju noslēgtā divpusējā līguma izpildi vai to denonsēt.
“Ņemot vērā šodienas situāciju, ir ļoti piemērots brīdis pārskatīt Latvijas vienošanās un līgumsaistības ar Krieviju. Vienlaikus, vērtējot iespēju denonsēt vai apturēt starptautiskos līgumus ar Krieviju vai jebkuru citu valsti, ir svarīgi ievērot starptautiski noteikto kārtību un saistības, ko esam uzņēmušies. Latvija ir tiesiska valsts, kas pilda savas saistības, tāpēc mums noteikti nevajadzētu radīt nepamatotas šaubas par mūsu rīcības atbilstību starptautiskajām tiesībām,” Saeimas paziņojumā medijiem citēts Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība).
Komisija nākamajā sēdē turpinās izvērtēt Latvijas un Krievijas divpusējos līgumus, lai lemtu par katra konkrēta līguma iespējamo darbības apturēšanu vai denonsēšanu.
Šobrīd Latvijai ar Krieviju ir noslēgti 58 divpusējie līgumi, daži no tiem jau ir zaudējuši spēku.
KONTEKSTS:
Jautājums par divpusējiem līgumiem ar Krieviju kļuva aktuāls pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad Latvijā tiek apspriests Uzvaras parkā esošā pieminekļa turpmākais liktenis. Pieminekli nojaukt neļauj Krievijas un Latvijas noslēgtā vienošanās par Krievijas militāro pensionāru sociālo aizsardzību. To 1994. gada aprīlī Maskavā parakstīja reizē ar citiem līgumiem, kas paredzēja Krievijas armijas izvešanu un noteica Skrundas radiolokācijas stacijas statusu.
