Likumprojektu iesnieguši deputāti Mārtiņš Šteins, Juris Pūce (abi "Attīstībai/Par!"), Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība"), Krišjānis Feldmans ("Konservatīvie") un Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība).
Likumprojekts paredz, ka šajā dienā godina pret Ukrainu izvērstā Krievijas kara rezultātā cietušos un bojāgājušos Ukrainas iedzīvotājus un karavīrus, aizliedzot šajā dienā svētku pasākumus.
Saskaņā ar grozījumiem šajā dienā pie ēkām būtu jāizvieto Latvijas karogs sēru noformējumā, bet Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Valsts prezidenta rezidences, Saeimas galvenās ēkas un Ministru kabineta ēkas līdzās Latvijas karogam sēru noformējumā novietot Ukrainas karogu.
Šis likumprojekts paredz, ka šajā dienā valsts un pašvaldības iestādes nerīko publiskus izklaides un svētku pasākumus, pašvaldības neizsniedz atļaujas publisku pasākumu rīkošanai un anulē jau izsniegtās atļaujas pasākumiem, atmaksājot iemaksātās nodevas.
Paredzēts, ka likums zaudētu spēku 2022. gada 11. maijā.
Lai likums stātos spēkā, par to vēl vismaz divos lasījumos jālemj Saeimā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
