Lai arī “KPV LV” frakcijas pārstāvis Ēriks Pucens kopā ar pārējiem koalīcijas partiju pārstāvjiem parakstījis likuma grozījumus, kas paredz noteikt, ka turpmāk, ja līdz nākamajām atlaistās pašvaldības vēlēšanām atlikuši no 9 līdz 24 mēnešiem, tad šis termiņš tiktu pieskaitīts jau pie nākamā četru gadu pilnvaru termiņa.
Otrdien Saeimas pašvaldību komisijas sēdē viņš tomēr lūdza jautājuma izskatīšanu atlikt uz nedēļu, jo ir radušies daudzi jautājumi.
Viens no grozījumu projekta autoriem uzsvēra, ka pašreizējā kārtība, kas paredz, ja līdz atlaistās domes pilnvaru beigām palikuši 15 mēneši, tad tiek iecelt administrators, neesot atbalstāma.
“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts norādīja, ka tad vairāk nekā gadu pašvaldību vadītu cilvēki, kuri nav ievēlēti.
Pret likuma normu iebilst opozīcija, pārmetot, ka demokrātiskajai iekārtai tik būtiski likuma grozījumi tiek virzīti sasteigti, nepārdomāti un pieskaņoti konkrēti vienam gadījumam ar Rīgas domi.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa atzina, ka lemšana par šādām likumu izmaiņām ir politisks jautājums, taču patlaban notiekošais īsti neatbilst labas prakses pieredzei, jo priekšlikumi ir sasteigti un pieskaņoti konkrētam gadījumam Rīgā.
Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps skaidroja, ka deputātiem ir politiska izšķiršanās, nosakot kārtību, kā notiek ārkārtas vēlēšanas. Komisiju darbu pie likuma grozījumiem turpinās trešdien.
Tikmēr partijas "KPV LV" Saeimas frakcija paziņoja, ka trešdien, 11. decembrī, plāno pārrunāt pārējo koalīcijas partneru īstenoto ieceri par ārkārtas vēlēšanu Rīgā rīkošanas nepieciešamību. Ēriks Pucens paziņojumā medijiem norādīja, ka šis jautājums nav viennozīmīgs un starp frakcijas biedriem ir atšķirīgs viedoklis par tiesiskajiem aspektiem.
“Mēs piekrītam, ka Rīgā jau ilgstoši valda bardaks, bet līdzīga situācija ir arī, piemēram, Ventspilī. Tāpēc mums nav vienprātības, vai šobrīd rīkotās ārkārtas vēlēšanas būs leģitīmas, ja deputāti tiks ievēlēti uz pieciem gadiem, turklāt nav arī vienprātības, vai vispār ir piemērots brīdis to rīkošanai, zinot, ka pēc pusotra gada jau gaidāmas pašvaldības vēlēšanas. Šie ir jautājumi, par kuriem plānojam diskutēt frakcijas sēdē un lemt par mūsu nostāju. Katrā ziņā mums ir svarīgi pragmatiski un tiesību normās pamatoti lēmumi,” atzina Pucens.
KONTEKSTS:
Opozīcija iepriekš solīja Satversmes tiesā apstrīdēt ieceri ļaut vietvarām noteiktos gadījumos pēc ārkārtas vēlēšanām strādāt ilgāk, izlaižot kārtējās vēlēšanas.
Pašreiz ārkārtas pašvaldību vēlēšanās ievēlētais domes sasaukums strādā līdz kārtējām vēlēšanām.
Saskaņā ar koalīcijas priekšlikumu, ja dome ir atlaista, jaunās vēlēšanās domi ievēl:
- uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši;
- uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru un vēl uz četriem gadiem, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no 9 līdz 24 mēnešiem;
- savukārt, ja dome tiek atlaista un līdz vēlēšanām palikuši mazāk nekā 9 mēneši, nevis 15, kā šobrīd, tad jaunas domes vēlēšanas netiek organizētas un strādātu iecelti administratori.
Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) nolēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.
