Saskaņā ar koalīcijas priekšlikumu, ja dome ir atlaista, jaunās vēlēšanās domi ievēl:
- uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši;
- uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru un vēl uz četriem gadiem, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no 9 līdz 24 mēnešiem;
- savukārt, ja dome tiek atlaista un līdz vēlēšanām palikuši mazāk nekā 9 mēneši, nevis 15, kā šobrīd, tad jaunas domes vēlēšanas netiek organizētas un strādātu iecelti administratori.
Šāds risinājums piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā, teikts grozījumu anotācijā, norādīja Saeimas Preses dienests.
Plānots, ka grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā un grozījumi pašvaldību likumā stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Valsts pārvaldes komisija lēma aicināt Saeimu likumprojektus iekļaut parlamenta 12. decembra sēdes darba kārtībā, noteikt tiem steidzamību un pieņemt pirmajā lasījumā.
Tāpat komisija lēma aicināt Saeimu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektu otrajam lasījumam noteikt 13. decembri, savukārt par izmaiņām ārkārtas vēlēšanu regulējumā galīgajā lasījumā lemt 19. decembrī.
KONTEKSTS:
Opozīcija iepriekš solīja Satversmes tiesā apstrīdēt ieceri ļaut vietvarām noteiktos gadījumos pēc ārkārtas vēlēšanām strādāt ilgāk, izlaižot kārtējās vēlēšanas. Pašreiz ārkārtas pašvaldību vēlēšanās ievēlētais domes sasaukums strādā līdz kārtējām vēlēšanām.
Diskusijas par pašvaldību pilnvarām ārkārtas vēlēšanu aktualizēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par!”) lēmums rosināt Rīgas domes atlaišanu. Ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.
