Vitenbergs intervijā Latvijas Radio sacīja, ka pirms otrā lasījuma likumprojektam bija tikai daži priekšlikumi, savukārt pirms trešā lasījuma ir 83 priekšlikumi, un viņam ir aizdomas, ka ir arī mēģinājumi "izgāzt" likumu.
Viņš sacīja, ka priekšlikumi ir nopietni, tie izmaina sākotnējo likuma domu, tas ir “samudžināts dzijas kamoliņš, ko mēs tagad mēģinām šķetināt”.
Vitenbergs pauda, ka priekšlikumi izskan arī par paplašinātu depozīta sistēmu un viņš nav pret šādas sistēmas ieviešanu, bet jautājumi ir, vai to pašlaik var izdarīt, kurš būs gatavs tajā investēt un atrast finanšu motivāciju.
Vitenbergs norādīja, ka šobrīd tāda sistēma neatmaksāsies, jo daudziem iespējamiem iepakojumiem nav vērtības.
Komisijas vadītājs arī piebilda, ka pašreizējā iecere neizslēdz iespēju nākotnē depozītu sistēmu paplašināt.
Vitenbergs arī sacīja, ka diskusijas būs par depozīta sistēmas ieviešanas termiņu. Pašlaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvā to ieviest 2023. gadā, bet komisijas vadītājam ir bažas, vai nepieciešams tik ilgs laiks. Ir priekšlikums saīsināt pārejas periodu un sistēmu ieviest 2022. gadā, bet Vitenbergs solīja jautāt ministrijai, vai nevarētu saīsināt pārejas laiku vēl par gadu.
KONTEKSTS:
Viedokļi par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu ir atšķirīgi. Daudzi uzņēmēji uzsvēruši, ka tā izmaksātu pārāk dārgi un nebūtu pietiekami efektīva. Vides aizstāvju domas dalās – Vides aizsardzības klubs paziņojusi, ka neatbalsta obligātu depozīta sistēmu, turpretī organizācija “Zaļā brīvība” uzsvērusi, ka tas būtu nozīmīgs videi draudzīgs solis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") intervijā LSM.lv atzina, ka depozīta sistēma ir dārgāka nekā atkritumu dalītā savākšana, taču tā ļaušot savākt līdz 90% pudeļu.
