"(..) Lai arī Satversme pieņemta pirms 100 gadiem, kad pasaule, dzīve un tās reālijas bija pilnīgi citādas, mēs redzam, ka Satversmē var atrast atbildes arī uz šodienas jautājumiem, kaut vai ar pandēmiju saistītiem jautājumiem, par to, kā strādāt pandēmijas laikā," sacīja Mūrniece.
Viņa norādīja, ka kopš Satversmes stāšanās spēkā labojumi tajā izdarīti 15 reizes, taču būtiski papildinājumi tikai divreiz.
Svarīgākie papildinājumi pēc neatkarības atjaunošanas bija 1998. gadā pieņemtā pamattiesību nodaļa, un 2014. gadā pieņemtais jaunais Satversmes ievads, kur formulēti Latvijas valsts pamati – tās pastāvēšanas jēga un mērķi.
Satversmi ir iespējams mainīt, taču tā ir pietiekami pilnīga, tādēļ par kādām izmaiņām jābūt ļoti izsvērtam un pamatīgam lēmumam, norādīja parlamenta spīkere.
Atskatoties uz Satversmes tapšanas gaitu pirms 100 gadiem, Satversmes sapulces stenogrammas liecina, ka konstitūcija tapusi asās diskusijās, politisko uzskatu pretišķībās un viedokļu krustugunīs par vissīkākajām teksta niansēm, tomēr skaidri jūtams, ka pāri visam Satversmes sapulces locekļi ir turējuši mērķi radīt savai valstij laikmetīgu, spēcīgu un cienīgu pamatlikumu.
"Satversme nevis dod brīvību, drošību un labklājību, bet gan rada visus nepieciešamos apstākļus brīvībai, drošībai un labklājībai," uzsvēra Mūrniece.
Savukārt premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādījis, ka mūsu Satversme ir kā kompass.
“Mēs šodien dzīvojam izaicinājumu pilnā laikā, kur mūsu Satversme ir kā kompass, kas droši tur mūsu valsts kursu, kura pamatā ir trīs pamatvērtības – brīvība, demokrātijas un likuma vara,” uzrunā Satversmes 100. gadadienas svinīgajā atklāšanas pasākumā Saeimā uzsvēra Kariņš, paužot, ka valstij jārūpējas par to, ka Satversmi zina, ciena un ar to lepojas ikkatrs Latvijas pilsonis.
Premjerministrs atzīmēja, ka Satversmes gars un būtība vieno tautu. Cauri gadsimtam tā ir stiprinājusi mūsu tautas apziņu par savu valsti un katra pilsoņa atbildību un nozīmi.
“Satversme ir kā apliecinājums mūsu tautas kopīgam spēkam – ja esam vienoti, ja pieņemam lēmumu un tam sekojam, neviens pretinieks mums nav par grūtu, neviens izaicinājums – nepārvarams,” uzsvēra Kariņš. Viņš norādīja, ka Satversme ir devusi pamatu Latvijas atdzimšanai pēc 50 gadu okupācijas, Latvijas izaugsmei, ko tā ir piedzīvojusi pēdējo 30 gadu laikā, kā arī valsts turpmākajai nākotnei.
Mūrniece teica arī, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. gadā Latvija ar dažādiem likumiem ir stiprinājusi savu valstiskumu gan praktiski – ar ieguldījumiem iekšlietu un aizsardzības nozarē, gan arī veidojot cilvēku izpratni par valstiskumu un nosakot, ka pilsoņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums aizsargāt savu valsti, tās konstitūciju.
Saeimas priekšsēdētāja pauda pārliecību, ka Latvijas iedzīvotāji saprot, cik liela vērtība ir brīvība, un ir gatavi sargāt savu valsti, savu neatkarību.
"Jāsargā ir arī Satversme – pats, pats Latvijas valstiskuma mugurkauls," piebilda Mūrniece.
Tiesību eksperts Edgars Pastars Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka Latvijas Satversme savā 100 gadu pastāvēšanas laikā ir gan apturēta, gan atjaunota. Tāpat tā piedzīvojusi gan karu, gan diktatūru, kā arī demokrātijas uzplaukumu gan labā, gan sliktā nozīmē.
"Satversme ir tāpat būvēta, kā bieži vien latvieši būvē savas mājas – uzbūvē pirmo stāvu, bet otro stāvu nesanāk uzbūvēt.
Tā bija arī ar Satversmi, kad tika pieņemta pirmā daļa, un otro daļu bija paredzēts pieņemt 1922. gada aprīlī, bet tā arī tā netika pieņemta konflikta dēļ starp deputātiem par to, kādiem būt politiskiem kompromisiem gan par Valsts prezidentu, gan par daudzām citām lietām," stāstīja Pastars.
Otrā daļa bija paredzēta par cilvēktiesībām. Satversme bez otrās daļas dzīvoja līdz 1998. gadam, kad Saeima pieņēma Satversmes astoto nodaļu jeb starpkaru periodā paredzēto otro nodaļu.
Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele LTV raidījumā norādīja, ka arī Latvijas tiesneši sarūpējuši dāvanu Latvijas Satversmes 100. gadadienā. Proti, izdevumā "Jurista Vārds" 51 jurists uzrakstījis eseju par lielajiem jēdzieniem Latvijas tautas vēsturē.
Ziemele norādīja, ka juristiem Latvijas Valsts pamatlikums ir ikdiena un ietvars. Taču ikdienā sabiedrība kopumā neaizdomājas par Satversmes patieso saturu.
"Vai tas ir pietiekams 21. gadsimta izaicinājumiem, kuru ir ir šausmīgi daudz. (..) Vēsture rāda, ka tautai, kas ir ieguvusi savu valsti, jo ir daudzas tautas, kam nav savas valsts, par savu pamatlikumu tomēr ir ikdienā jāaizdomājas, par to vērtību, kas tajā ir ielikta. Tā ir nepieciešamība, jo pretējā gadījumā ilgtspēja šai valstij kaut kādā brīdī, ja mēs to nenovērtējam un neaizdomājamies, tad tas jautājums kļūst tāds liels un, iespējams, problemātisks," norādīja Ziemele.
KONTEKSTS:
Otrdien, 15. februārī, Latvijas valsts pamatlikuma – Satversmes – pieņemšanas 100. gadadienā Saeimas namā norisināsies Satversmes jubilejas gada svinīga atklāšana. Svinīgā pasākuma dalībniekus un skatītājus uzrunās Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece, Valsts prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieks Aldis Laviņš.
Pasākumā paredzēti arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvju priekšlasījumi. Par Saeimas lomu un pienākumiem Satversmes sardzē runās Edvīns Danovskis, bet par mūsu Satversmi kā unikālu konstitūciju mūsdienu Latvijai priekšlasījumu sniegs Jānis Priekulis.
