Pēc viņas teiktā, tas, ka gada beigās izveidojās haoss ap nodokļiem, saistīts ar vairākiem aspektiem. Viens no tiem ir nepietiekamā sadarbība starp Saeimu un valdību. Tāpēc sadarbībai turpmāk būtu jāuzlabojas un ministriem biežāk jāpiedalās parlamenta darbā.
Mūrniece lēsa, ka nākamā gada budžeta projekts un ar to saistītie likumprojekti bijuši ļoti apjomīgi un to izvērtēšanai Saeimā acīmredzot nepietika laika.
"Nekļūdās tikai tie, kas neko nedara. (..) Mācība bijusi skarba gan valdībai, gan Saeimai," tā par jucekli ap nodokļiem izteicās Mūrniece."Cilvēciski man ir ļoti neērti."
Viņa izteica cerību, ka šāda situācija nebūs, kad tiks vērtēts jaunais mazo uzņēmumu atbalsta regulējums, kam jātop līdz maijam un kas risinās divas lietas – ļaus strādāt mazajiem uzņēmumiem un novērsīs "shēmošanu" un nodokļu apiešanu, kā tas vērojams mikrouzņēmumu režīmā.
Jau ziņots, ka Saeima ārkārtas sēdē otrdien, 20.decembrī, atcēla minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, par ko lēmums pieņemts jau 2015. gada beigās. Šo robu budžetā aizlāpīs, palielinot mikrouzņēmumu nodokļu likmi no pašreizējiem 9% līdz 15%. Izņēmums būs mazie uzņēmumi ar 7000 eiro gada apgrozījumu – tiem likme vienu gadu būs 12%.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) ar piedāvājumu atcelt minimālo sociālo ieviešanu nākamgad un palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi nāca klajā vien dažas nedēļas pirms šo nodokļu izmaiņu stāšanās spēkā. Premjers izmaiņas rosināja pēc tam, kad daudzi uzņēmumi un pašvaldības iebilda pret sociālo iemaksu slieksni.
Lai meklētu iespējas uzlabot sociālo nodrošinājumu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, Saeima valdībai uzdevusi līdz 1.maijam nākt klajā ar priekšlikumiem. Savukārt līdz 1.maijam ir jāizstrādā vienkāršots nodokļa regulējums mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, lai aizstātu esošo mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.
