Parlaments pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.
Grozījumi ļautu nodrošināt tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases. Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt izmaiņas paredz to izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā.
Aprēķini liecina, ka tiešsaistes vēlētāju reģistra izveidei Centrālajai vēlēšanu komisijai nepieciešami gandrīz 500 tūkstoši eiro, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 570 tūkstoši eiro, teikts grozījumu anotācijā.
Kopš Latvijā ieviesta eID karte, tie vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, Saeimas vēlēšanās varēja piedalīties, izmantojot īpašu vēlētāja apliecību, kas bija jāsaņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Šāda prakse ir vērtējama kā papildu administratīvais slogs, un tas var būt par iemeslu lēmumam nepiedalīties vēlēšanās, teikts likumprojektu grozījumu anotācijā.
Grozījumu autori Centrālajā vēlēšanu komisijā norādījuši, ka 13. Saeimas vēlēšanās bijuši vairāk nekā 62 tūkstoši vēlētāju, kuriem vienīgais personu apliecinošais dokuments bija eID karte. Savukārt no 2023. gada eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments, un nākamajās Saeimas vēlēšanās vēlētāju skaits, kuru rīcībā būs tikai eID, varētu sasniegt 200 tūkstošus.
