Saistībā ar žurnālā “Ir” publiskotajām iespējamajām politiķu sarunām Straume žurnālistiem pastāstīja, ka sākotnēji KNAB noskaidros šīs informācijas autentiskumu. KNAB aicinās žurnālu nākt pretī, lai varētu salīdzināt tā rīcībā esošās sarunas ar informāciju, kas ir KNAB rīcībā.
KNAB izmeklētāja Ilze Kivleniece, kura izmeklēja “oligarhu lietu”, apstiprināja, ka izmeklēšanā nav bijusi daļa no sarunām, ko publiskoja žurnāls “Ir”. Taču viņa arī pauda, ka žurnāla publiskotā informācija nedotu pamatu kaut ko mainīt izmeklēšanas taktikā “oligarhu lietā”.
“Gadījumā, ja publicētā informācija žurnālā “Ir” būs autentiska, salīdzinot ar to, kas skatīts kriminālprocesa materiālos, mums būs sev jāuzdod jautājums, vai tā joprojām nav klasificēta kā valsts noslēpuma objekts. (..) Līdz ar to man kā iestādes vadītājam jāreaģē par iespējamu faktu, ka izpausta informācija, kurai ir valsts noslēpuma statuss," sacīja Straume.
Tāpat caurskatot operatīvās izmeklēšanas informāciju, ja tur būs saskatāma informācija par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, KNAB to pārbaudīs, norādīja Straume. Vienlaikus KNAB priekšnieks pastāstīja – spriežot pēc publiskotās informācijas, nav acīmredzamu pazīmju, ka notikušas tādas noziedzīgas darbības, kuras jāizmeklē nekavējoties.
Straume skaidroja – lai operatīvo informāciju varētu izmantot tālākā izmeklēšanā, tā tiek deklasificēta. Par to, kas tieši no operatīvās informācijas nonāk izmeklēšanā, tiek lemts KNAB korupcijas apkarošanas blokā. Viņš atklāja, ka par informāciju, kuru deklasificēt izmeklēšanas vajadzībām, lēma tā laika KNAB vadība. “Uz to brīdi KNAB priekšnieka vietniece bija Juta Strīķe, Izmeklēšanas nodaļas vadītāja bija Lienīte Šikore, [Operatīvo] izstrāžu daļas vadītājs bija Juris Jurašs,” piebilda Straume.
KNAB izmeklētāja, taujāta par prokuratūras atbalstu “oligarhu lietas” izmeklēšanā, sacīja, ka prokurors bijis ļoti objektīvs un ar viņu notikusi sadarbība diendienā.
"KNAB savas kompetences ietvaros veiks viņu [sarunu] autentiskuma pārbaidi. Lūgsim arī žurnālam IR nākt pretim un ļaut mums salīdzināt viņu rīcībā esošo informāciju ar to informāciju, kas ir KNAB rīcībā. Ja šī informācija, kas ir publicētā žurnālā IR ir autentiska, tad pavisam noteikti var teikt, ka daļa no tās nav bijusi kriminālprocesa ietvaros skatīta. Tad man jāreaģē kā iestādes vadītājam par iespējamu faktu, ka ir tikusi izpausta klasificēta informācija, informācijai, kurai ir valsts noslēpuma statuss," sacīja Straume.
Viena no epizodēm, kam varētu tikt pievērsta uzmanība, ir zemkopības ministra Jāņa Dūklava saruna, kas liecina, ka 2010.gadā Dūklavs lūdzis toreizējo Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju Aināru Šleseru palīdzēt izkārtot darījumu ar sev pastarpināti piederošiem ostas zemesgabaliem. Dūklavs to ir noliedzis.
"Kas attiecas uz jūsu minēto Dūklava kungu – ja patiešām tāda informācija ir. Un, ja [autentiskums] apstiprināsies, (..) noteikti tad veiksim kādu pārbaudi, pārliecināsimies,” sacīja Straume. Izmeklētāja Kivleniece precizēja: "Visdrīzāk jau sākotnēja pārbaude un tad, ja būs pamats uzsākt kriminālprocesu, tad tikai pēc konstatētā tiks uzsākts kriminālprocess."
"Es gribu lai plašsaziņas līdzekļi, un sabiedrība drusku nomierinātos. Tas, kas ir publiskots, kurš, kad pie kādiem apstākļiem kaut ko spriež, kaut ko runā, viņa iegūst pierādījumu spēku tikai tad, kad patiešām tas realizējas dzīvē, ko varbūt kādas personas plāno. Mēs tagad varam apsēsties trijatā un runāt, ka mēs Latvijas Banku aplaupīsim, no piektdienas uz sestdienu. Kāds to sarunu ieraksta, nu tas nav nekāds pierādījums. Jābūt kādai secībai, kādām darbībām, kuras vēlāk arī realizējas dzīvē," bilda Straume.
Ziņots, ka pamatīgu viļņošanos politiskajā virtuvē turpina sacelt žurnāla “Ir” publicētās “Rīdzenes sarunas”, kurās vairāku gadu garumā fiksēts Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu teiktais. Vienā no sarunu atšifrējumiem klausāms, kā tā saucamie oligarhi – Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – kā arī pazīstami uzņēmēji pārrunā ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu.
Savukārt otrajās sarunās apspriesta augstu amatpersonu gāšana. Visbeidzot, trešajās sarunās oligarhi apsprieda, kā pārņemt varu medijos.
Šonedēļ žurnāls publicētajos sarunu atšifrējumos atklāts, kā politiķi kaluši plānus par sev labvēlīga mediju tīkla būvēšanu. Sarunās tiek spriests, kurus žurnālistus paturēt darbā un kurus atlaist oligarhu pārņemtajā laikrakstā “Diena” un kādiem nolūkiem un vēstījumiem izmantot, piemēram, “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, kas piederot sarunās uzvārdā nenosauktajam Aivaram. Izskan arī runas par toreizējo vēlmi “sakārtot” sabiedriskos medijos, īpaši Latvijas Televīziju, lai nodrošinātu sev vēlamu ziņu parādīšanos tās saturā.
Taču daļa publiskoto “oligarhu sarunu” nemaz nebija KNAB izmeklētajā krimināllietā, atklāja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņaprāt, ja publiskotās sarunas ir autentiskas, šai krimināllietai var būt turpinājums. Par to tikšot lemts pēc tam, kad tiks pārbaudīti žurnālā “Ir” publicētie sarunu ieraksti, kas līdz šim nav bijuši prokuratūras rīcībā.
