Sagruvušā lielveikala kaimiņmājas iedzīvotāja Vera, sēžot frizieres Irinas krēslā, domā, ka sen jau visu vajadzējis sakārtot – viņas dzīvokļa logs iziet tieši uz drupām, tāpēc cenšoties retāk skatīties pa logu. Arī Irina pa logu neskatās.
„Kā kapi,” nopūšas Ludmila. Viņas balkonā tomātu stādi daļēji aizsedz skatu uz gruvešiem. Sieviete gaida to brīdi, kad kopā ar stādiem pārcelsies uz vasarnīcu Plakanciemā. Ātrāk prom no tā visa!
Kā grāmata ar atvērtiem vākiem daudzdzīvokļu nami Bieziņa ielā viens un trīs ieskauj sagruvušo veikalu. Šo māju iedzīvotāji ir dusmīgi par to, ka izmeklēšana rit tik ilgi un drupas neviens nav novācis. Arī viņu dzīve rit nedaudz iekonservēti. Tajā pašā laikā vietējie saka – pietrūkstot arī pašas Maximas”. Jo cita lielveikala apkaimē nav.
„Veikalu vajag noteikti! Šeit ir liels rajons...gan gaļa, gan zivis, gan bērnu preces lai būtu tuvāk! Lielu veikalu mums trūkst! Apkārt tikai mazi veikali ar mazu izvēli,” stāsta jaunā māmiņa Irina.
Ne reizi neiepriecinājušas mazuļus, pie iebrauktuves pazemes autostāvvietā mētājas bērnu atrakcijas no iegruvušā jumta. Tās apkaimes vecākus uztrauc visvairāk.
„Tas ir pats trakākais. Zinot, cik mēs te daudz pastaigājamies un cik daudz te bērnu…” sašutusi ir Tatjana. Arī Irina cenšas par to vispār nedomāt, bērnam vispār neko nerāda un nestāsta, lai viņu netraumētu.”