Gunita Krilova ir trīs bērnu mamma. Vecākās meitas mācās skolā 7. un 5. klasē, un šogad abām saistībā ar attālināto mācīšanos bijusi krasi atšķirīga pieredze. Vecākajai meitai viss mācību gads pagājis skolas solā, bet piektklasniece atrodas karantīnā jau trešo vai ceturto reizi. Kopumā ir labāk nekā pirms gada.
"Par kvalitāti varbūt pāragri šobrīd spriest. Vācu valodu bija ļoti grūti mācīties attālināti. Bet šogad viņa mācās klātienē, un es redzu, ka tā vācu valoda jau kļūst ar mazākiem robiem," sacīja Krilova.
Mācību kvalitāte vecākiem ir nozīmīga. To ietekmē arī nemitīgi mainīgā situācija. Izmaiņām stundu sarakstā jāseko līdzi.
Pārpratumi rodas, ja izmaiņas e-klasē ievieto vēlā vakara stundā.
Krilova norādīja: "Jo pagājušajā gadā tā tieši bija, ka ielika informāciju deviņos vakarā, un loģiski, ka neviens deviņos vairs negrib skatīties e-klasē, bet rītdien 8.30 jau jābūt pie datora. Nu, tur pusklase nogulēja to tiešsaisti, jā."
Izglītības kvalitātes valsts dienesta apkopotie dati par pagājušo nedēļu rāda, ka 22 izglītības iestādēs notika tikai attālinātās mācības, turklāt pieaug arī to klašu grupu skaits, kas atrodas karantīnā.
Esot arī ne vien klases, bet pat veselas skolas, kuras laimīgā kārtā kovids nav skāris.
IKVD Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors Rolands Ozols pauda: "Mēs redzam, ka, jā, šobrīd slimo. Patiešām ir salīdzinoši liels skaits bērnu, kas slimo šobrīd, un mēs redzam, ka pedagogi slimo. Bet nevar apgalvot, ka mācību process būtu tādā mērā, tik lielā mērā cietis."
Pilnas ainas par to, cik satura mazāk apgūts šogad, cik no iepriekš iekavētā sanācis atgūt, kā arī to, kāda varētu būt šī mācību gada ietekme uz izglītības kvalitāti – dienestam vēl neesot.
Tagad esot sākuši aptaujāt pilnīgi visas skolas – to pedagogus, vecākus un skolēnus aicinot novērtēt izglītības kvalitāti un mācību procesa organizatorisko pusi.
Datus apkopošot augustā, un pēc tam – reizi gadā.
Par to, ka šogad ir labāk, liecinot arī fakts, ka vecāku iesniegto sūdzību skaits dienestā sarucis trīskārt.
Runa esot ne vairs par simtiem iesniegumu, bet par dažiem desmitiem. To skaitā par mācību procesa nenodrošināšanu.
"To, ka šādas situācijas mēdz būt un diezgan reālistiski tādas arī ir ik pa brīdim, es domāju, ka par to nevienam šaubu nav. Jautājums vienkārši – kā skolas ar to tiek galā. Kopumā tas ir daudz veiksmīgāk šogad, nekā bija pagājušajā gadā," norādīja Ozols.
Savukārt trīs bērnu mamma Gunita Krilova uzskata: "Man šķiet, ka šogad vecāki jau ir kļuvuši daudz piezemētāki un mazāk pieprasoši, nekā tas bija pagājušajā gadā. Pagājušajā gadā ļoti bieži ik nedēļu vecāki teica – kāpēc mums nav matemātikas atkal? Kur ir angļu valodas skolotāja? Kur ir sports?
Šogad ir jau tāda apātija vecākos, man šķiet, iestājusies.
Ir grūti izsekot līdzi, vai bērnam ir tā matemātika vai nav tiešsaistē."
Krilova, kura darbojas arī vecāku organizācijā “Mammamuntetiem.lv” saka – droši vien uztraukums vairāk skar to audzēkņu vecākus, kuru bērni šogad kārtos lielos pārbaudes darbus un eksāmenus.
