Pirms četriem gadiem ceturto pasaules latgaliešu saietu atzīmēja ar vērienu. To rīkoja, lai nosvinētu 1917.gada Latgales latviešu kongresa simtgadi. Tapa arī rezolūcija – apņemšanās, ko darīt latgaliešu valodas un kultūras attīstībai.
“Latgales kongresa datums, kas ir svarīgi, ka tas ir ielikts [kalendārā]. To mēs svinam. Gribētos, lai to svinētu ne tikai valsts amatpersonas un ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā,” sacīja latgaliešu saieta rezolūcijas izpildes komisijas priekšsēdētājs Agris Bitāns.
Tomēr daudz ko, īpaši latgaliešu valodas stiprināšanai nav izdevies panākt. “Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu likumā deputāti nebija gatavi ielikt vismaz minimāli 10% apjomā raidlaiku sabiedriskajos medijos, ko veltīt raidījumiem latgaliešu valodā. Tāpat arī jautājums par karogu. Nesanāca to apstiprināt. Bet tagad Latviešu vēsturisko zemju likuma ietvaros tas parādīsies. Arī jautājums par ekonomisko pusi,” norādīja Bitāns.
Saieta organizētāji pulcējās tieši Varakļānos. Mazpilsētā, kuras piederība latgaliskajai kultūrtelpai traucējusi noteikt labāko variantu veiksmīgai tās ekonomiskajai attīstībai.
Savukārt latgaliskās izglītības veicināšanu kavē kas cits, vērtē saieta organizatori. “Tie pat nav valsts iemesli, tie ir vietējo pašvaldību un sabiedrības noteikti. Ir vajadzīgs sabiedrības pieprasījums. Un pieprasījumu veido skolas dibinātājs, skolas vadība un vecāks,” norādīja latgaliešu saieta rezolūcijas izpildes komisijas priekšsēdētāja vietniece Ilga Šuplinska.
Bijusī izglītības ministre Šuplinska vērtēja, ka mācību materiāli un iespējas izglītoties pedagogiem latgaliešu valodas mācīšanai ir, bet tās izmanto tikai retā skola. Risinājums varētu būt privātskolu dibināšana Latgalē.
“Ja pārējā Latvijā, esot ministrijā redzēju, cilvēki tiecās pēc kvalitātes un mēģina aizbraukt varbūt pat tālāk, bet, lai atrastu to, kas interesē bērnam, kur bērnam ir talants, tad Latgalē es to nejūtu,” atzina Šuplinska.
Viņa arī norādīja, ka rezolūciju parakstīja pašvaldības un Latgales plānošanas reģions, no kā tiek gaidīta lielāka līdzdalība.
Lai gan daudz esot paveikts, pāris vilšanās ir arī tiem, kas pirmo saietu noorganizēja 1992. gadā. “Galvenokārt tas ir par latgaliešu valodas ieviešanu dzīvē. Ja nav pēc tā kaut kādas reglamentētas vajadzības, tad tā lieta neiet uz priekšu. Šis jautājums nav attīstījies,” sacīja 1992.–2012.gada latgaliešu saietu organizators Pēteris Keišs.
Pēteris Keišs atminējās, ka
agrāk liels atbalsts bijuši ārzemju latgalieši, taču tagad organizatori atzina – ārvalstīs dzīvojošo latgaliešu līdzdalība ir apsīkusi.
Tāpēc ar nākamā gada aprīlī gaidāmo saietu plānots atgādināt, ka latgalisko var kopt, raugoties ne tikai no Latvijas, bet arī no Eiropas perspektīvas.
