Jaunpils novada Jožu saimniecībā pirmdien sāk kult ziemas rapsi. Pavasarī pārsētie miežu un kviešu lauki gaidīs līdz nedēļas beigām, daudzviet Latvijā pat līdz augusta vidum – atkarībā no tā, cik agri lauki tikuši pārsēti.
Pēc tam, kad sals nopostīja ziemājus, zemniekiem 30% – 100% lauku nācās pārsēt. Taču tagad šķiet, ka arī vasarāju raža nebūs īpaši laba, jo karstais un sausais laiks graudus ir padarījis sīkus.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis stāsta, ka graudi vairs nebriest dabiski, karstums tos palīdz nokaltēt. „Tas nav īsti labi, tilpuma masa būs mazāka, tas var ietekmēt ražas kvalitāti. Vēl ceram, ka lietus atveldzēs, karstums nav nekas labs,” saka Balodis.
Ziemas rapsi karstais laiks vairs neietekmē. Vidējā raža tam varētu būt divas trīs tonnas no hektāra. Pēc sala postījumiem tukšās vietas rapša laukos aizauga ar nezālēm, lai tās iznīcinātu, lauksaimniekiem nācās laukus apstrādāt ar herbicīdiem. Tas, protams, palielināja pašizmaksu, bet arī raža nav izcila.
Kopējā raža būs par 20 – 25% mazāka, bet ne tā sliktākā – ir bijuši sliktāki gadi. Lauksaimniekus nekad neapmierina tas, kas ir – vienmēr gribas vairāk – lielāku, garāku un bagātāku birumu, bet ir jādzīvo ar to, kas ir, saka Balodis.
Vietām kuļ arī graudaugu ziemājus – tur, kur tos nav iznīdējis sals. Pirmie iekūlumi liecina par labu graudu birumu – apmēram piecas, sešas tonnas no hektāra. Katrs saimnieks pats novērtē, kad lauks ir kulšanai gatavs.
Jaunpils novada z/s “Joži” īpašnieks Gunivaldis Sproģis stāsta: „Tikko būsim pabeiguši kult ziemas rapsi, jākuļ ziemas kvieši, kas atlikuši no pagājušās ziemas. Tie būs jākuļ reizē ar ziemas miežiem, būs jāpaspēj.”
Bet vasarājiem aktīvā kulšana vēl priekšā. Tikai tad varēs izvērtēt kopējo ražas birumu. Visu laiku rekordu – 2,1 miljonu tonnu, kas tika ievākts pirms diviem gadiem, šogad nesasniegt. Nozares eksperti prognozē, ka arī pērnā gada ražas ievākums, kas bija 1,9 miljoni tonnu, sasniegts netiks.
