Operācijai "Bērnība bērnudārzā" LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" Rīgas 36. pirmsskolas izglītības iestādi Pētersalā izvēlējās pēc nejaušības principa – pētot vakanču sarakstu. Raidījuma žurnāliste strādājot filmēja redzēto. Fiksētās epizodes bērnu tiesību aizstāvjiem radīja bažas par disciplinēšanas un izglītošanas metodēm, kā arī par vardarbību no pedagogu puses. Pēc raidījuma VBTAI sākusi vairākas lietvedības.
"Video faili ir vislabākais pierādījums, kā tu vari vispār piefiksēt un izvērtēt notikušo. Tā kā arī šajā gadījumā šie video, kas mums ir atsūtīti, kā arī vecāku iesniegumi par šiem pārkāpumiem, ir pamats uzsākt lietvedību, protams," sacīja VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene.
Līdz ar video materiāliem inspekcija pārbauda arī dokumentus, iztaujā lieciniekus. Materiālu ir daudz, to apstrāde prasa laiku. Šis ir viens no aptuveni 100 iesniegumiem trīs gadu laikā, ko VBTAI saņēmusi par iespējamu vardarbību bērnudārzos.
Vecāki sūdzas par kliegšanu uz bērniem, raušanu aiz rokas, purināšanu un raušanu aiz auss.
Piemēram, šogad inspekcija piektajā daļā gadījumu atzinusi, ka sūdzība ir patiesa, bet divās piektdaļās gadījumu, ka sūdzība apstiprinās daļēji.
"Jo vairāk personu var kaut ko pastāstīt un vairāk liecinieku, jo tas ir labāk," skaidroja Rācene.
Mērķis ir nepieļaut atkārtotu vardarbību pret bērnu, un to vieglāk panākt un notikušo izvērtēt, ja iesaistās arī bērnudārza vadītājs. Taču gan inspekcija, gan vecāki dažkārt saskaras ar direktoru pārliecību, ka vecākiem jāsagādā neapstrīdami pierādījumi notikušajai vardarbībai. Tā tas notika Veselavas bērnudārzā Priekuļu novadā, kur bērna mammas redzētajam, ka sporta skolotāja bērniem iesitusi, vadītāja netic.
"Ja vecāks domā, ka tā ir sišana un viņš šādi apvaino skolotāju, tad viņam, šim vecākam, bija jāved bērns uz ekspertīzi, lai nosaka, cik lielā mērā tā bija tāda pabikstīšana, pavirzīšana vai sišana, jo tā vienkārši apvainot otru cilvēku arī man liekas nedrīkst," iepriekš sacīja Veselavas bērnudārza vadītāja.
"Es redzēju, kā viņa iesita trim bērniem. Un tā nebija papliķēšana vai risinošs sporta elements. Mani sauc par psihopāti, garīgi slimu, kašķīgo un briesmīgo mammu. Man kaut kā neceļas vairs roka iet kaut ko darīt pret šo vadītāju, pret šo meiteni, kas tur strādā. Jo es neredzu vairs tam jēgu," atzina bērna mamma Sanita.
Sanita stāstīja, ka pēc piedzīvotajiem pazemojumiem padevusies un gaida maiju, kad bērns absolvēs mācību iestādi.
Pirms gada VBTAI atbildē uz Sanitas iesniegumu pretrunīgo viedokļu dēļ ne atzina, ne noliedza notikušo.
Priekuļu novada pašvaldības vadītāja Elīna Stapulone ("Latvijas attīstībai") norādīja, ka nepiekrīt bērnudārza vadītājas viedoklim, ka vecākiem pašiem jāsagādā pierādījumi. Viņa uzskata, ka kopā jāmeklē risinājums. Pēc pašvaldības ierosinājuma pašlaik divas neatkarīgas iestādes pārbauda Veselavas pirmsskolas iestādes darbu – pedagogus izvērtē apvienotā Amatas novada izglītības pārvalde, bet direktores akreditāciju izvērtē Izglītības kvalitātes valsts dienests.
"Es ļoti ceru, ka šīs visas iesaistītās puses, kas izpēta un kas dos savu redzējumu, iesaistoties procesos, varēs arī objektīvu savu redzējumu dot," teica Stapulone.
VBTAI aicina mammu rakstīt atkārtotu iesniegumu, ja vardarbība iestādē atkārtojas.
