ĪSUMĀ:
- No 2017.gada aizliegts iznomāt zemi privātmāju būvēšanai
- Taču Salaspils dome pērn iznomāja divus 1000 m2 zemes gabalus māju celšanai
- Salaspils mērs notikušo sauc par administratīvu kļūdu
- Māju celšana nav sākta, jo būvvalde nedeva atļauju
- Ar vienu nomnieku dome vienojās par zemes izpirkšanu; otrā plānus dome nezina
Iedzīvotāji nomu privātmāju apbūvei izmantoja, jo ne vienmēr ir tik daudz naudas, lai zemesgabalu nopirktu. Tāpēc nomāt zemi ar mērķi uz tās celt māju līdz šim bija izplatīta prakse.
Bet, neraugoties uz to, ka jau vairāk nekā gadu zemes noma privātmāju apbūvei ir aizliegta, Salaspils novada dome pērn šādu praksi turpināja piekopt.
Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars (“Vienotība”) notikušo skaidro kā kļūdu domes administratīvajā darbā.
Domes administrācija palaidusi garām to, ka 2017.gada 1.janvārī ir stājies spēkā jauns apbūves tiesību regulējums.
“Mums bija noteikta kārtība, kādā veidā atsavinām apbūvei paredzētos zemesgabalus, sākotnēji piedāvājot tos iegādāties izsolē. Ja nav interese par iegādi, piedāvājot tos iznomāt. Šī kārtība bija spēkā turpat trīs gadus, un līdz šim darbojās,” stāstīja Čudars.
“Jāsaka godīgi, 2017.gadā šī kārtība pati par sevi gāja uz priekšu un, jā, divos gadījumos mūsu administratīvā ekspertīze ir pieļāvusi kļūdu,” atzina Čudars.
Salaspils novada domē uzsvēra, ka neviens no abiem pērn iznomātajiem zemesgabaliem apmēram 1000 kvadrātmetru platībā nav apbūvēts un nomniekiem domes kļūdas dēļ nav radušies materiāli zaudējumi.
Vienā gadījumā dome ar nomnieku vienojusies par zemes izpirkšanu. Otrā gadījumā nomnieka tālākie plāni domei pagaidām nav zināmi.
Salaspils būvvaldei ir zināmi abi gadījumi, kad novada dome pērn iznomājusi zemi privātmāju apbūvei, bet būvatļaujas šim nolūkam nav izsniegtas. Arī turpmāk iedzīvotāji saņemtu atteikumu šādā gadījumā. Uz pašvaldības zemes uz apbūves tiesību pamata drīkst būvēt tikai nedzīvojamās ēkas.
“Uz šādas zemes var būvēt palīgēkas, nedzīvojamās ēkas, piemēram, saimniecības ēkas, šķūnīšus un garāžas, kā arī komercbūves,” skaidroja Salaspils būvvaldes vadītājs Valērijs Sičovs.
Tieslietu ministrijā norādīja, ka jaunā apbūves tiesību regulējuma mērķis ir izslēgt iespēju būvēt dzīvojamās ēkas uz svešu cilvēku zemes.
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska pauda, ka ministrija “jau vairāku gadu garumā virzās uz vienotā īpašuma politiku”.
“Mēs esam redzējuši ļoti daudzus gadījumus tieši dzīvojamo māju gadījumā, kad gan dzīvojamo māju īpašnieki, gan zemes īpašnieki ir iesprostoti šajās attiecībās, ar šīm te attiecībām nav apmierināts ne viens, ne otrs. Zemes īpašnieks vēlas saņemt lielāku nomas maksu, savukārt dzīvokļa īpašnieki nevēlas šo te nomas maksu maksāt,” norādīja Palčevska.
“Dažreiz ir bijuši gadījumi, kad cilvēki ir pirkuši ēku vai dzīvokli, nezinot, ka viņi pērk tikai šo dzīvokli, šo ēku, ka tur īpašumā nenāk iekšā zeme,” stāstīja Palčevska.
Ministrijas pārstāve skaidro, ka dzīvojamā ēka uz nomas līguma pamata cilvēkam pieder, kamēr darbojas nomas līgums. Apbūves līgumus zemes īpašnieks drīkst slēgt vismaz uz 10 gadiem vai ilgāku termiņu. Tiklīdz tas beidzas, ēku īpašnieki var zaudēt tiesības uz ēku.
Nereti ēkas ir bijušas pārdotas vairākkārtīgi, par ko gala pircēji nemaz nav zinājuši.
Latvija gan nav vienīgā valsts, kur šāda prasība ieviesta. Regulējums darbojas arī citās valstīs, piemēram, Šveicē, Vācijā un Igaunijā.
