Inženierzinātņu doktors Valdis Gavars Salaspils kodolreaktorā pārzina katru kaktiņu. Viņš te sāka strādāt 1958. gadā, kad tika pieņemts lēmums par reaktora celtniecību Latvijā.
"Mēs bijām pirmie inženieri, kam tā būve jāveic, jākontrolē. Atbraucām šeit un sapratām, kurus atzīmējām, kurus kokus jācērt, lai to būvi varētu uzbūvēt," stāsta Gavars.
Projektu izstrādāja Atomenerģētikas institūts Maskavā. To, ka te būs reaktors, turēja slepenībā. Būvi oficiāli dēvēja par fizikas institūta laboratoriju. Kodolreaktora iedarbināšana bija ļoti atbildīgs un emocionāli saspringts brīdis. 1961. gada septembrī astoņus metrus augstā betona baseinā, ūdenī sāka likt kasetes ar urānu un reģistrēt neitronu plūsmu.
"Tā kasešu ievietošana iznāca tā, jāizmanto astoņi metri garš instruments, tāpēc tā zāle ir tik augsta. Instrumenta galā jāpiestiprina kaseti un lēnām jālaiž 6 -7 metrus un jānovieto savā vietā. Ja to dara pirmo reizi dreb arī rokas, jo tas bija pirmo reizi Baltijā," skaidro Gavars.
Kā stāsta Valdis Gavars, 26 kasešu ievietošana aizņēma divas nedēļas. 26. septembrī ielaida pēdējo kaseti un pulksten 17.02 reaktors sāka darboties. Tas bija liels notikums. 26 cilvēki, tostarp Valdis Gavars saņēma LPSR Augstākās padomes apbalvojumu. Reaktoru izmantoja zinātniskiem eksperimentiem. Fiziķi, ķīmiķi, biologi meklēja iespējas kā kodolenerģiju pielietot ikdienas dzīvē.
"Telefoni ar pusvadītājiem, tajos vajag kristālus ar noteiktām īpašībām. Pēc apstarošanas viņš iegūst kaut kādu izmaiņu. Pozitīvu. No Čehoslovākijas veda šeit apstarot arī pusvadītājus. Arī priekš medicīnas iegūst radioaktīvos izotopos, ko var izmantot diagnostikā," stāsta Gavars.
Salaspils reaktors darbojās 37 gadus. To apturēja 1998. gadā. Tas bija tehniski novecojis. Zinātnieki darbu beidza, bet pagāja vēl desmit gadi līdz izveda kodoldegvielu - gan svaigo, arī izlietoto. 2008. gadā stingros drošības un slepenības apstākļos uz Krieviju aizveda vairāk nekā 14 kilogramus bīstamo vielu.
Bet reaktora demontāža ievilkusies finansējuma trūkuma dēļ. Joprojām nav, kur noglabāt reaktora atkritumus.
Līdz Salaspils kodolreaktors nojaukšanai, varētu paiet, visticamāk, vēl apmēram 10 gadi.
Šobrīd rit izpēte, lai noskaidrotu, cik daudz radioaktīvo atkritumu radīsies pēc ēku un iekārtu likvidācijas. Paredzēts izstrādāt arī demontāžas plānu. Paralēli top būvprojekts jaunai tvertnei un ilgtermiņa glabātuvei Baldonē. Abu būvprojektu sagatavošanai atvēlēti ap trim miljoniem eiro.
"Pašiem darbiem - gan demontāžai gan būvniecībai - tiks prasīts papildu finansējums. Abu būvprojektu ietvaros tiek noteiktas izmaksas. Līdz ar to būs tuvāk mūsu laikiem, reālākas izmaksas, ar ko iet un prasīt valsts budžetu šo finansējumu," norāda LVĢMC Informācijas analīzes nodaļas vadītāja Anta Jantone.
Iepriekš reaktora likvidēšanai budžetā bija paredzēti 5,6 miljoni eiro. Tas bija daudz mazāk nekā piedāvāja iespējamie darbu veicēji. Piecos gados demontāžai ir piešķirti 9,6 miljoni eiro. Taču, kā secināja Valsts kontrole, lielāko daļu naudas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iztērēja citām vajadzībām.
