Brīva dzīvojamā fonda nav – šādu atzinumu devušas virkne Latvijas pašvaldību, Ekonomikas ministrijai mēģinot apkopot informāciju par bēgļu izvietošanas iespējām, kad tie nepieciešamā statusa saņemšanas gadījumā atstās patvēruma centru “Mucenieki”.
"Viena no pašvaldībām, kas izteikusi teorētisku gatavību atrast dzīvojamo platību nelielam daudzumam bēgļu, ir Jelgava. Šim nolūkam piedāvājot piecas kopmītņu tipa istabas," saka Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne.
Ēkā netālu no Jelgavas centra izvietots arī Sociālās palīdzības centrs, "Sarkanais krusts", invalīdu biedrība un virkne citu sociālas ievirzes institūciju. Telpas tukšas nestāv, un Jelgavas pašvaldībā atzīst – tās piedāvātu vien ārkārtas situācijā. "Ir istaba, ir kopīgas labierīcības un virtuve. Pašreiz tur ir personas pēc ieslodzījuma vietas, kuras tiek izmitinātas, kā arī personas, kurām ir sniegta palīdzība dzīvokļu jautājuma risināšanā," pauž Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Tomēr bez mājokļa tā iemītniekiem nepieciešama arī veselības aprūpe un izglītības iespējas. Arī šo iemeslu dēļ pašvaldību savienība pēc sarunas ar atbildīgo nozaru ministriem un biedrību “Patvērums “Droša māja”” piedāvā izmēģināt pusceļa mājas principu. Bēgļiem, kas pēc trim mēnešiem Muceniekos, nevēlētos pamest Latviju, bet nebūtu vēl gatavi nostāties paši uz savām kājām, tiktu piedāvāta dzīvojamā platība, par kuru vajadzētu norēķināties tikai daļēji – no bēgļa pabalsta.
"Deviņus mēnešus viņš atrodas "Pusceļa mājā", intensīvi mācās valodu. Nodarbinātības valsts dienests viņam palīdz meklēt dzīvesvietu un darbavietu, (..) Nevar būt kaut kas īpaši pieejams tiem cilvēkiem, nekā mūsu cilvēkiem, kas šeit dzīvo," stāsta Jaunsleinis.
Viņu papildina “Patvēruma “Droša māja”” jurists Alvis Šķenders. "Tā pašlaik vēl ir tikai ideja, kurai ir jāgūst savs atbalsts darbagrupā (..) Ideālā gadījumā būtu tā, ka no "Pusceļa mājas" šis cilvēks vai ģimene aizbrauc vai aizceļo uz to pašvaldību, kur viņiem ir dzīvesvieta un arī darbs," skaidro Šķenders.
Paredzams, ka tiktu izveidota viena vai dažas šādas "Pusceļa mājas", jo bēgļus izkliedējot, būtu dārgi un sarežģīti nodrošināt valodas apmācības. Iespējams, tā varētu arī nebūt Rīga, skaidro idejas autori, norādot, ka Lietuvā līdzīgs centrs izveidots nelielā ciemā. Tas gan sekmētu bēgļu izolāciju no pārējās sabiedrības vēl deviņu mēnešu garumā.
Izkliedēt iebraucējus pa Latvijas teritoriju, ar konsultantu palīdzību norādot uz brīvām darba un dzīvesvietām, plānots pēc gada, kad valsts atbalsts būs beidzies. Taču, norāda Pašvaldību savienībā – lielākoties, vietās, kur ir darbs, trūkst dzīvojamās platības vai otrādi.
Latvijas valdība ceturtdien ārkārtas sēdē aiz slēgtām durvīm pieņēma Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā. Tā nosaka, ka Latvija neiebilst pret vēl 120 000 bēgļu pārvietošanu Eiropas Savienībā (ES), tostarp par vēl 526 bēgļu brīvprātīgu uzņemšanu Latvijā.
Valdības pieņemtais plāns paredz, ka Latvija joprojām neatbalsta obligātu bēgļu sadales kvotu ieviešanu, bet iestājas par brīvprātības principu patvēruma meklētāju uzņemšanā. Tāpat pozīcijā iekļauts punkts, ka Latvija kā prioritāti izvirza ģimeņu ar bērniem uzņemšanu.
Uz nepieciešamību vienoties par Latvijas pozīciju šajā jautājumā jau iepriekšnorādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš sarunās par bēgļu uzņemšanas iespējām Latvijā iesaistījās pēc tam, kad varas partijas nespēja vienoties par Latvijas pozīciju. Prezidents arī ar rīkojumu uzdeva valdībai divu nedēļu laikā sagatavot rīcības plānu bēgļu uzņemšanai Latvijā.
Latvija par papildu 526 bēgļu uzņemšanu lēma saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Žana Kloda Junkera jaunāko bēgļu uzņemšanas plānu. Tas paredz, ka ES dalībvalstīm obligāti būs jāuzņem kopumā 120 000 bēgļu. Līdz ar to kopā ar 40 000 bēgļiem, kurus ES dalībvalstis iepriekš vienojās uzņemt brīvprātīgi, ES plānots dot patvērumu 160 000 cilvēkiem, kuri pamet savas mājas saistībā ar nemieriem savā mītnes zemē.
Tāpat vēstīts, ka valdība šā gada jūlija sākumā jau vienojās, ka Latvija divu gadu laikā brīvprātīgi uzņems 250 bēgļus. Ņemot vērā Latvijas valdības jaunāko apņemšanos, Latvija ir gatava uzņemt kopumā 776 bēgļus.
