Otrdienas vakarā uzgavilēsim un viens otram vēlēsim laba vēlējumus, jo 2013. gads būs veiksmīgi aizvadīts. Un tepat uz durvju sliekšņa mīņājas jaunais – 2014. gads. Taču, pirms šaut gaisā salūtu, būtu jāpārliecinās, ka mūsu četrkājainie draugi ir drošībā lielo gaviļu laikā.
Laikam viskošāk par Jaunā gada iestāšanos liecina salūts, ko šovakar rīko ne tikai pašvaldības, bet arī individuālie svinētāji. Draudzīgās kompānijās tūkstošiem cilvēku visā pasaulē skaitīs atlikušos mirkļus līdz Jaunā gada atnākšanai. Gaisā lidos simtiem raķešu, tālumā būs dzirdamas prieka gaviles un starp tām arī suņu rejas.
Kā stāsta diennakts veterinārās klīnikas ārsts Jānis Beinarts, 70-80% dzīvnieku uz salūtu un tā radītajiem trokšņiem reaģē kā uz kādu ārpus kārtas notiekošu parādību un bieži vien atrodas stresa stāvoklī.
„Dzīvnieki ir daļa tādu, kas krīt pilnīgi panikā – kauc, skrien, nevar atrast vietu, apčurājas, apkakājas –, kas ir milzīgs trakums un ārprāts, kas ir reāli tiešām nevis stresā, bet panikā un nevar valdīties. Viena daļa ir tāda, kas rej pretī vai līdzi, vai kā, grūti pateikt. Ir atkal tādi, kam vienalga, bet tādu diemžēl ir mazāk."
Vistramīgākie ir suņi, taču tie nav vienīgie, kas saasināti reaģē uz pirotehnikas brīnumiem. Arī kaķus nereti piemeklē stress, taču daudz retāk nekā suņus. Panikas lēkme var piemeklēt jebkuru šķirnes suni.
Kā norāda Beinarts, tas, kā suns uzvedas stresa stāvoklī, ir atkarīgs no viņa temperamenta. Ja suns ir holēriķa tipa, tad iespējams, ka panikas lēkme var būt lielāka. Taču ir daudz iespēju, kā stresu mazināt.
„Pirmkārt ir vesela rinda nomierinošu līdzekļu, sākot ar augu līdzekļiem līdz trankvlizatoriem, lai pasargātu, jo stress un tāda milzīga trakošana var radīt sākumu kādām citām slimībām. Jo stresa faktors ir ļoti nozīmīgs, reizēm kā palaišanas mehānisms epilepsijai vai vēl kādām citām slimībām. Ja negribas dod šos līdzekļus, var padomāt par izbraukšanu kaut kur uz laukiem. Jo katru gadu diemžēl ir šie pēkšņās nāves gadījumi, jo atved – un viņš ir bez pulsa un elpošanas, viņš no tās panikas ir vienkārši gājis bojā. Sirsniņa neiztur, un viņš ir pagalam," stāsta vetārsts.
Arī vismierīgākie un labsirdīgākie suņi uguņošanas laikā var satraukties. Tādēļ suni uz salūtu vērošanu klātienē labāk neielūgt, bet atstāt mājās, norāda Beinarts:
„Tad, kad viņš ir tādā panikā un apkārt šauj, visu laiku lido gaisā raķetes, skaņas un gaismas efekti, tad pat diezgan spēcīgs ekipējums reizēm nenotur. Jūs iedomājaties tādu labradoru, kas ir labsirdīgs visādā ziņā, bet, ja viņam ir 40 kg – spēka viņam ir daudz, un ja vēl ir šis tas panikas apstāklis, kad viņš nekontrolē, rauj par stipru un tā ļoti daudzi aizskrien."
Taču ne vienmēr suņa skrējiens var beigties laimīgi. Kā stāsta Linda Zirdziņa, Juglas patversmes „Labās mājas" pārstāve – nereti suņi savā skrējienā vai nu pakļūst zem riteņiem, vai arī sapinas siksnā. Bet citi nokļūst patversmē.
„Un nokļūst nevis tādā veidā, ka viņus atved kāds, jo, piemēram, saimnieks ir diemžēl nomiris vai saimnieks ir dodas uz ārzemēm un nevar paņemt dzīvnieciņu līdz, bet nokļūst tieši tie dzīvnieki, kas, mēs redzam, ir mājas suņi, kuriem noteikti ir saimnieks, vienkārši ārkārtīgi liela stresa un baiļu rezultātā, kas ir radies no uguņošanas, dzīvnieki ir pazuduši."
Par klejojošiem un pazudušiem dzīvniekiem jāzvana pašvaldības policijai, kas sazinās ar suņu ķērājiem un pēc tam tos nogādās patversmē, kur to varēs saņemt saimnieks.
„Pirmais, saprotams, gribētos lūgt cilvēkam izvērtēt, ko viņš ir ieraudzījis. Ja viņš ir ieraudzījis miermīlīgu, nevainīgu, neagresīvu dzīvnieku, kurš ir pasprucis sakarā ar gadalaiku vai vienkārši aiz ziņkārības izgājis ielā, un skaidri redzams, ka viņš tuvākā laikā, apmetot līkumu, atgriezīsies savās mājās, tad viņam vispār nevajadzētu pievērst uzmanību," padomu dod Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš.
Latvijas Radio novēl bez raizēm sagaidīt Jauno gadu un iesaka parūpēties ne tikai par svētku galdu, bet arī par saviem četrkājainajiem draugiem.
