Viņš stāstīja, ka vairākos "Telegram" kanālos bijušas kādas darbības saistībā ar iespējamiem protestiem, bet "lielas organizēšanās" nav bijis. Sārts uzsvēra, ka drošības struktūras labi paveica savu darbu, arī preventīvu. Tomēr viņš norādīja, ka redzams lēns process, kurā "lojalitāte sāk mainīties". Datu tam vēl neesot, bet redzamas tendences, ka krievvalodīgie arvien vairāk atbalsta Ukrainas pusi.
"Tā bija laba diena mums Latvijā, jo mēs ne tikai atvadījāmies no okupācijas simbola, bet nebija lielāku protestu, ko daudzi gaidīja, īpaši Krievijā," sacīja Sārts.
Viņš uzsvēra, ka Krievijas propagandas kanālos tādējādi bija tikai bļaušana un draudi, bet, kā visiem zināms, "kaķa lāsti debesīs nekāpj". Tāpat arī šo kanālu bļaušana daudz nav ietekmējusi.
Vienlaikus Sārts atgādināja – tas, ka cilvēki neprotestēja pret pieminekļa nojaukšanu, nenozīmē, ka nav aizvainojuma sajūtas. To var izmantot kādi politiskie spēki savā labā, tāpat būšot cilvēki, kas radikalizēsies tālāk pieminekļa nojaukšanas dēļ. Pēc eksperta teiktā, aizvainojuma sajūtai gan nav potenciāla radīt kādu destabilizāciju.
Viņš norādīja, ka arī 14. Saeimas vēlēšanās negaida kādas lielas provokācijas, ja jau netika izmantota pieminekļa gāšana.
KONTEKSTS:
Būvlaukumu pieminekļa nojaukšanai Uzvaras parkā sāka iekārtot 22. augustā, bet dienu vēlāk tika nogāztas pieminekļa kompleksā esošās karavīru skulptūras un vēl dienu vēlāk – arī sievietes tēla statuja. Savukārt 25. augustā pēc vairāku stundu kalšanas nogāzts 79 metrus augstais obelisks.
Rīgas pašvaldībā atklāja, ka darbi ritēja ātrāk nekā pēc plāna. Saskaņā ar likumu piemineklis bija jānojauc līdz 15. novembrim, savukārt ar būvniekiem noslēgtais līgums paredz, ka līdz 2023. gada 30. jūnijam jāpabeidz būvdarbi šajā teritorijā.
Uzvaras parkā demontētā padomju pieminekļa vietā īstermiņa plāns paredz izveidot jauniešu atpūtas un sporta laukumu, savukārt par ilgtermiņa plānu vēl būs nepieciešama sabiedrības iesaiste un diskusijas, atzina Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
